Radikālo islāmistu grupējuma "Islāma valsts" (IV) kaujinieki ir padzīti no lielākās daļas Sīrijas pierobežas pilsētiņas Kobanes, kur kurdu karotāji kopš septembra vidus cīnās islāmistu pārspēka ielenkumā, vēsta raidsabiedrība BBC.
Islāmistu kaujinieki ir atkāpušies no visiem Turcijas pierobežā esošās pilsētas rajoniem, izņemot no divām "kabatām" apdzīvotās vietas austrumu daļā, kur turpinās IV pretestība, BBC pastāstīja kurdu komandiere Baharina Kandala.
Telefonsarunā ar BBC Kandala izteica cerību, ka pilsēta tuvākajā laikā tiks pilnībā atbrīvota. Atspiest atpakaļ uzbrucējus palīdzējuši ASV vadītas koalīcijas gaisa triecieni.
Kurdu karotāji saņem ieročus, kaujas rezerves un papildspēkus, apgalvo Kandala, neatklājot, pa kādiem kanāliem tas notiek, ziņo BBC korespondents no Turcijas robežas pie Kobanes.
Kauja par pārsvarā kurdu apdzīvoto Sīrijas pilsētiņu Kobani, kas pazīstama arī kā Ain el Arāba un atrodas cieši līdzās Turcijas robežai, tiek uzskatīta par pārbaudi, vai ASV vadītas koalīcijas gaisa triecieni spēj apturēt "Islāma valsts" uzbrukumus.
Iepriekš pastāvēja bažas, ka Kobane pilnībā kritīs islāmistu rokās. Tas viņiem nodrošinātu kontroli pār Sīrijas un Turcijas robežas posmu. Kurdu dusmas izraisīja Turcijas, kura iepretim Kobanei izvietojusi tankus, nevēlēšanās palīdzēt pilsētas aizstāvjiem.
Kopš IV pirms mēneša sāka uzbrukumu Kobanei, bojā gājuši vairāk nekā 600 cilvēku, lēš aktīvisti.
Tikmēr jaunais ANO cilvēktiesību komisārs Zeids Raads al Huseins "Islāma valsti" raksturojis kā pretnostatījumu cilvēktiesībām un "velnišķīgu, potenciāla genocīda kustību", informē BBC.
Vēstīts, ka radikālais grupējums "Islāma valsts" ir nostiprinājies Sīrijas pilsoņu kara laikā. Kaujinieki, kuri publiski izpildījuši nāvessodus ārvalstu žurnālistiem un tiek apsūdzēti masu slepkavībās, šogad straujā ofensīvā iekaroja plašas teritorijas Irākā, kā arī kontrolē daļu Sīrijas.
ASV un to sabiedrot koalīcija, tai skaitā Lielbritānija, Francija un Austrālija, veic uzlidojumus islāmistu pozīcijām. Bijušais Pentagona vadītājs Leons Paneta uzskata, ka karš ar "Islāma valsti" ASV prezidenta administrācijas kļūdu dēļ varētu ilgt 30 gadus.