Eiropas Savienības (ES) līderi, neskatoties uz diplomātisko spiedienu, kas piektdien tika izdarīts sarunu laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurās piedalījās arī viņa Ukrainas kolēģis Petro Porošenko, šķiet, atmetuši cerības uz kardinālu pagriezienu centienos atrisināt krīzi, kuru izraisījusi Maskavas agresija pret tās kaimiņvalsti.
"Līdz šim es nespēju saskatīt šeit kādu izrāvienu," pēc sākotnējām sarunām Milānā, kurās piedalījās arī Itālijas un Lielbritānijas premjeri, atzina Vācijas kanclere Angela Merkele.
"Lietas progresē, taču tās nav atrisinātas," savukārt izteicās Francijas prezidents Fransuā Olands.
Arī Eiropadomes pašreizējais prezidents Hermans van Rompejs norādīja, ka "konfliktam Ukrainā vēl nav rasts politisks risinājums". Viņš gan piebilda, ka puses tikšoties vēlreiz, lai atrisinātu savas "viedokļu pretišķības".
Tikmēr Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs jau paziņojis, ka daļa rietumvalstu pārstāvju esot izrādījusi "pilnīgu nevēlēšanos uz objektīvu pieeju".
Šī bija jau trešā Putina tikšanās ar Porošenko, kopš Krievija iebruka Ukrainā, bet ar rietumvalstu vadītājiem Kremļa saimnieks pēdējo reizi tikās jūlijā Francijā, apmeklējot piemiņas pasākumus par godu 70.gadskārtai kopš sabiedroto desanta izcelšanas Normandijā.
Piektdienas sarunās galvenā vērība tika pievērsta pagājušajā mēnesī Minskā panāktā pamiera pilnīgai ieviešanai.
Lai gan visas puses esot principā piekritušas miera plānam, Merkele norādījusi, ka attiecībā uz tā īstenošanas detaļām joprojām ir "lielas domstarpības".
Sarunas norisinājās Eiropas un Āzijas samita (ASEM) kuluāros, un diplomāti turpina aizkulišu konsultācijas, lai gan tikšanās oficiāli ir beigusies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
