Vēlēšanās Bolīvijas pilsoņi pauduši Moralesam skaidru atbalstu un devuši spēcīgu mandātu paplašināt kreisās reformas.
Līdzšinējais valsts galva saņēmis par 37 procentpunktiem vairāk balsu nekā viņa tuvākais konkurents turīgais cementa magnāts Samuels Dorija Medina.
Moralesam šis būs jau trešais prezidenta pilnvaru termiņš.
Moraless nāca pie varas 2006.gadā, kļūstot par pirmo Bolīvijas prezidentu indiāni. Esot pie varas, viņš nacionalizējis Bolīvijas naftas ieguves, metalurģijas un gāzes uzņēmumus, lai finansētu sociālās programmas, celtu jaunas skolas un uzlabotu infrastruktūru.
Viņa prezidentūras laikā ekonomika vidēji pieaugusi par 5% gadā un ievērojami sarucis izteiktā nabadzībā dzīvojošo bolīviešu skaits.
Šī politika palīdzējusi Moralesam iemantot plašu popularitāti tautā.
Moralesa kritiķi pārmeta prezidentam varas izmantošanu, lai kontrolētu tiesas, un konstitūcijas pārkāpšanu, jo valsts pamatlikums nosaka, ka viena persona var ieņemt prezidenta amatu tikai divus secīgus termiņus pēc kārtas.
Bolīvijas Augstākā tiesa pagājušajā gadā atzina, ka Moraless var pretendēt uz trešo pilnvaru termiņu, jo pirmo reizi tika ievēlēts tad, kad pašreizējā konstitūcija vēl nebija spēkā.
Moraless paziņojis, ka nākamajās vēlēšanās 2019.gadā vairs nekandidēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
