Pirmdien pēcpusdienā Zviedrija palielināja meklēšanas lauku, paplašinot to dienvidu virzienā uz Nattaro. Militārpersonas liedza laivām un kuģiem tuvoties meklēšanas vietai vismaz desmit kilometru rādiusā, nepaskaidrojot lēmuma iemeslu.
Zviedrijas premjerministrs Stefans Lefvens paziņoja, ka zemūdens meklēšana tiks paplašināta 70 kilometru virzienā uz dienvidiem. "Mēs nevaram runāt par zemūdens medībām. Es nevēlos spekulēt par Krievijas zemūdens tēmu. Mēs vēlamies noskaidrot, kas ir noticis," sacīja premjers.
Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs uzskata, ka pastiprinātas Krievijas aktivitātes Baltijas jūrā skaidrojamas ar notikumiem Ukrainā, norādot, ka Krievijas "zemūdeņu sindroms" Zviedrijā pastāv kopš 1981. gada.
Savukārt Zviedrijas Nacionālās Aizsardzības koledžas lektors Tomass Rīss atzīst, ka visas indikācijas norāda uz krievu pārkāpumiem Zviedrijas ūdeņos. "Tas precīzi atbilst viņu darbības modelim, kad viss nonāk līdz mazām zemūdenēm," viņš sacīja, pieļaujot, ka šādas varas izrādīšana, visticamāk, turpināsies, kamēr pie varas Krievijā būs Vladimirs Putins.
"Visticamāk, tā ir daļa no ilgtermiņa stratēģijas attiecībās ar Rietumiem. Galvenā ideja ir tā, ka mums ir jāciena Krievija un tās intereses," piebilda Rīss.
Jau vēstīts, ka Nīderlande pirmdien noliegusi Krievijas Aizsardzības ministrijas avota pausto informāciju, ka zemūdene, ko jau ceturto dienu savos teritoriālajos ūdeņos meklē Zviedrijas bruņotie spēki, varētu būt Nīderlandes īpašums.
Zviedrijas bruņotie spēki pirmdien jau ceturto dienu meklē kādu pie Zviedrijas salu arhipelāga pamanītu ārvalstu zemūdens transportlīdzekli. Vietējos medijos izskanēja ziņas, ka, iespējams, tiek meklēta Krievijas zemūdene, kurai radušās tehniskas problēmas.
Reaģējot uz mediju ziņām, Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka tās zemūdenes būtu iesaistīta kādā incidentā.
"Svenska Dagebladet" ziņoja, ka piektdien pārtverti trauksmes ziņojumi no Krievijas zemūdenes Stokholmas salu arhipelāgā. Situāciju vēl mīklaināku padarīja fakts, ka netālu no Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem kopš trešdienas lēni dreifēja kravas kuģis, kas piederot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātai personai.
Savukārt Zviedrijas virzienā devies arī Krievijas izpētes kuģis "Professor Logachev".
Pirmdien Zviedrijas armija paziņoja, ka Bruņotie spēki ir izvietojuši karavīrus un militāros kuģus Stokholmas salu arhipelāgā no Mejas ziemeļos līdz Ornei dienvidos un "ārvalstu zemūdenes" meklēšana turpināsies vēl vismaz divas dienas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
