Atvaļināts viceadmirālis: pie Zviedrijas, iespējams, uzdarbojusies neliela ārvalstu izlūkošanas zemūdene  (26)

Kontekstā ar notikumiem pie Zviedrijas bijušais Jūras spēku komandieris atgādina par situāciju Eiropā, pasaulē un Ukrainā, kā arī par to, ka padomju laikos "zviedri cīnījās ar nezināmām zemūdenēm".

"Manā rīcībā ir tikai presē pieejamā informācija, taču nevar izslēgt, ka uzdarbojusies maza zemūdene, kādas paredzētas diversantiem-izlūkiem. Šādas zemūdenes ir desmit līdz piecpadsmit metrus garas, ar trīs cilvēku komandu, kas spēj paņemt piecus līdz sešus ūdenslīdējus-diversantus, kuri tiek izsēdināti specifisku izlūkošanas uzdevumu veikšanai. Tehnika protams var sabojāties, bet šīs zemūdenes ir aprīkotas tā, ka cilvēki tās var mierīgi atstāt. Tā ir kā transportlīdzeklis grupas savākšanai," norādīja Zeibots.

Attiecībā uz presē izskanējušām ziņām par Baltijas jūrā aizdomīgi manevrējošo Krievijas tankkuģi, Zeibots norādīja, ka šāds peldlīdzeklis ir biznesa instruments, kurš nevar atļauties šurpu turpu braukāt. Šis fakts un presē izskanējusī ziņa par Krievijas karaflotes kuģa došanos uz attiecīgo rajonu protams raisot lielas aizdomas un izbrīnu.

Zeibots skaidroja, ka Baltijas jūrā atomzemūdenes nekad nav bijušas un Krievijai Baltijas jūrā ir palikušas tikai trīs kaujas "Kilo" klases dīzeļzemūdenes, kas nekad nelīdīs "akmeņos". Atomzemūdene ir vismaz 150 metrus gara, turklāt lidaparāti ar speciālām ierīcēm šādā dziļumā tās spēj konstatēt.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki šovasar vairākkārt publiski ziņojuši, ka Krievijas bruņoto spēku kuģi, tostarp "Kilo" vidējās klases zemūdenes, manītas netālu no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem. Par to Zeibotam ir savs skaidrojums, proti, Baltijas jūras rajons starp Zviedriju un Latviju ir vienīgā vieta, kur Krievijai iespējams sarīkot karaflotes mācības. Agrāk par šīm aktivitātēm netika vienkārši publiski ziņots, taču patlaban, ņemot vērā Ukrainas krīzi, sabiedrība tiek vairāk informēta.

"Tas, ka pastiprināti sniedz informāciju sabiedrībai, tas nav nekas, jo mēs katru gadu varējām sniegt šādu informāciju, taču neviens par to nerunāja. Tagad tā runāšana ir tikai tādēļ, ka Ukrainas krīze un notiek pastiprināta novērošana, ko Krievijas spēki dara. Protams, šogad Krievija diezgan aktīvi sarīkojusi mācības. Trīs "Kilo" klases zemūdenes Krievijai ir palikušas, un vairāk zemūdeņu Baltijas jūrā nav. Šīs zemūdenes bāzējas Kronštatē un varbūt dodas uz dežūru Kaļingradā, tāpēc viņas redz," piebilda Zeibots.

Ņemot vērā iepriekšminēto attiecībā uz Zviedrijas notikumiem, Zeibots arī neizslēdza, ka politiķi, izmantojot situāciju, var "iztaisīt jebko, lai paceltu sabiedrību" un, izmantojot varas instrumentus, varētu virzīt dažādu projektu attīstību.

Jau ziņots, ka Zviedrijas armija saistībā ar "ārvalstu zemūdens aktivitāti" kopš piektdienas izvērsusi plašu operāciju Baltijas jūrā līdzās Stokholmas arhipelāgam. Zviedru laikraksts "Svenska Dagbladet" sestdien vēstīja, ka meklēta, iespējams, tiek krievu zemūdene, kurai radušās tehniskas problēmas.

Krievijas Aizsardzības ministrija jau noliegusi Rietumu mediju informāciju par iespējamu incidentu ar krievu zemūdeni, svētdien vēstīja ziņu aģentūra "Interfax".