Ja nākotnē būs krīze, kurā būs iesaistīta Krievija un kāda no Baltijas valstīm, ko aizstāvēs NATO, Baltijas jūras kontrolei Krievijai būs izšķirīga nozīme, intervijā Igaunijas portālam "Delfi" skaidro Zviedrijas Aizsardzības koledžas pētnieks Tomass Reiss.
Kontrolējot Baltijas jūru, iespējams apgrūtināt NATO spēku ierašanos Igaunijā un Latvijā. "Zviedrijas piekraste ir svarīga, jo Zviedrija var kļūt par tranzītvalsti, no kurienes notiks kustība uz Baltijas valstīm," viņš norāda.
Eksperts informē, ka viena no "ārvalstu zemūdens aktivitāti" skaidrojošajām versijām ir tāda, ka Krievija pie Zviedrijas krastiem izvieto tālvadības mīnas. Pēc viņa sacītā Zviedrija neuzskata, ka Krievija tai rada kara draudus, tomēr šīs valsts zemūdeņu aktivitātes var radīt NATO valstu un Krievijas attiecību saasināšanos.
Reiss arī pieļauj, ka zemūdenēm ir izlūkošanas mērķis. Tās var mēģināt izvietot kāda veida sensorus vai mīnas. Tāpat tās varētu censties pieslēgties zemūdens kabeļiem.
Tāpat aktivitāti varētu skaidrot ar gatavošanas karadarbībai, lai no ārpasaules "nogrieztu" Baltijas valstis.
Jau vēstīts, ka Zviedrijas bruņotie spēki pirmdien jau ceturto dienu meklē kādu pie Zviedrijas salu arhipelāga pamanītu ārvalstu zemūdens transportlīdzekli. Vietējos medijos izskanēja ziņas, ka, iespējams, tiek meklēta Krievijas zemūdene, kurai radušās tehniskas problēmas.
Reaģējot uz mediju ziņām, Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka tās zemūdenes būtu iesaistīta kādā incidentā.
"Svenska Dagebladet" ziņoja, ka piektdien pārtverti trauksmes ziņojumi no Krievijas zemūdenes Stokholmas salu arhipelāgā. Situāciju vēl mīklaināku padarīja fakts, ka netālu no Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem kopš trešdienas lēni dreifēja kravas kuģis, kas piederot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātai personai.
Savukārt Zviedrijas virzienā devies arī Krievijas izpētes kuģis "Professor Logachev".
Pirmdien Zviedrijas armija paziņoja, ka Bruņotie spēki ir izvietojuši karavīrus un militāros kuģus Stokholmas salu arhipelāgā no Mejas ziemeļos līdz Ornei dienvidos un "ārvalstu zemūdenes" meklēšana turpināsies vēl vismaz divas dienas.
"Mēs izmantojam mūsu rīcībā esošos sensorus un meklējam gan ūdenī, gan uz sauszemes," skaidro Enanders. Viņš atteicās komentēt, vai armija meklē kādu, kurš varētu būt atstājis zemūdeni un izkāpis sauszemē.
Zviedrijas armija ir apstiprinājusi, ka tā trīs dažādās vietās fiksējusi zemūdens transportlīdzekli, tomēr neapstiprina nedz to, ka tā pārtvērusi SOS signālu, nedz to, ka aizdomīgās aktivitātes Zviedrijas teritorijā varētu īstenot Krievija.
Pagaidām Stokholmas arhipelāgā īstenotā operācija ir izlūkošana, tomēr tā var kļūt par aktīvu pretzemūdeņu operāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
