Pretēji Vācijas mediju izklāstītajai Berlīnes izlūkdienestu versijai, promaskaviskie kaujinieki Donbasā nav Ukrainas armijai nolaupījuši zenītraķešu kompleksu "Buk", kurš varētu būt izmantots Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā, pirmdien paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrija.
"Informācija par zenītraķešu kompleksa "BUK M1" nolaupīšanu Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku kara daļā neatbilst patiesībai," teikts pirmdien izplatītajā ministrijas paziņojumā.
Doņeckas apgabalā dislocētā zenītraķešu pulka personālsastāvs, tehnika un bruņojums ar Gaisa spēku komandiera pavēli vēl 29.jūnijā pārdislocēts uz citiem rajoniem.
Brīdī, kad promaskavisko kaujinieku bandas ieņēmušas kara daļas pārvaldes teritoriju, "tur bija palikusi tikai novecojusi un izmantošanai nederīga autotehnika", norādīja ministrijā.
Kā svētdien vēstīja žurnāls "Der Spiegel", Federālā Izlūkdienesta (BND) prezidents Gerhards Šindlers vēl 8.oktobrī esot informējis Bundestāga parlamentārās kontroles komisiju, ka atbilstoši izlūkdienesta rīcībā esošajām liecībām Malaizijas pasažieru lidmašīnu virs Austrumukrainas 17.jūlijā ir notriekuši "prokrieviskie separātisti", izmantojot kādā Ukrainas armijas kara daļā nolaupītu raķešu iekārtu "Buk".
Uzreiz pēc lidmašīnas notriekšanas Rietumu medijos izskanēja arī versijas, ka liktenīgo raķeti izšāvuši Krievijas karavīri, kas atradušies Ukrainas teritorijā, vai arī Krievijas teritorijā līdzās Ukrainas robežai.
Atbilstoši citai versijai raķeti no Krievijas piegādātās iekārtas izšāvuši promaskaviskie kaujinieki. Viņi, iespējams, kļūmīgi uzskatījuši, ka notriec Ukrainas armijas transporta lidmašīnu.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl 16.septembrī sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Pēc Krievijas aktīvistu datiem, Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 4300.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
