Zviedrijas bruņotie spēki paziņoja, ja Stokholmas salu arhipelāgā tiks atrasta aizdomīgā ārvalstu zemūdene, tad nepieciešamības gadījumā tās pacelšanai virs ūdens var tikt pielietoti ieroči, vēsta Zviedrijas portāls "The Local".
Zemūdens meklēšanas darbos iesaistīti kuģi, mīnu traleri, helikopteri un vairāk nekā 200 militārpersonas, kas 30-60 kilometru attālumā no Zviedrijas galvaspilsētas ūdeņos rūpīgi meklē objektu.
"Neatkarīgi no tā, ko mēs atradīsim, svarīgākais ir nosūtīt skaidru signālu, ka Zviedrija un tās bruņotie spēki ir aktīvi un gatavi rīkoties, ja mēs uzskatīsim, ka šī darbība pārkāpj mūsu robežas," sacīja Augstākais komandieris, ģenerālis Sverkers Goransons.
"Lai kas tas arī būtu, mūsu mērķis šobrīd ir to pacelt virs ūdens… ar militāru spēku, ja būs nepieciešams," viņš piebilda.
Ģenerālis atzina, ka zemūdenes ir "ārkārtīgi grūti" atrast, un iepriekš Zviedrijai ar to nav veicies, norādot, ka "arī nevienam citam [tas nav izdevies]".
Vairāk nekā desmit gadu laikā no 1980-tajiem līdz deviņdesmito gadu sākumam Zviedrijai nekad nav izdevies notvert vismaz vienu zemūdeni. Izņēmums ir 1981. gads, kad Krievijas zemūdene "U137" nosēdās uz sēkļa pie vienas no lielākajām Zviedrijas jūras spēku bāzēm, radot neveiklu diplomātisku strupceļu Krievijai.
Otrdien vismaz pieci bruņoto spēku kuģi vairāk nekā divas stundas atradās virzienā uz austrumiem no tuvākās zviedru saziņas vietas Ingaro. Zviedrijas laikraksts "Svenska Dagbladet" paziņoja, ka vienam no kuģiem esot bijis "kontakts" ar kādu objektu, taču ģenerālis Goransons paziņojumu noraidīja.
Laikraksts "Dagens Nyheter" vēsta par vairāk nekā 100 ziņojumiem par aizdomīga objekta fiksēšanu pagājušā diennaktī. Ģenerālis Goransons pauda prieku, ka šāda veida ziņojumi tiek saņemti arvien vairāk, norādot, ka šīs atskaites ir "jāizanalizē un jāapstiprina".
Zviedrijas bruņotie spēki kopš pagājušās nedēļas nogales aktīvi meklē aizdomīgu zemūdens transportu, kas trīs reizes pamanīts pie Stokholmas salu arhipelāga. Amatpersonas atklājušas, ka meklē ārvalstu zemūdeni, neprecizējot konkrētu valsti.
Jau vēstīts, ka Zviedrijas Nacionālās aizsardzības koledžas lektors Tomass Reiss uzskata, ka visas norādes liek domāt, ka Krievija ir pārkāpusi Zviedrijas teritoriālo ūdeņu robežas. Viņaprāt, šāda veida spēka izrādīšana turpināsies tik ilgi, kamēr pie varas Krievijā būs Vladimirs Putins.
Krievijas aktivitātes varētu liecināt par gatavošanos karam, viņš pieļauj.
Krievija ir noliegusi, ka kāda tās zemūdene būtu Zviedrijas ūdeņos un ka tai varētu būt radušās tehniskas problēmas. Avoti Maskavā ir norādījuši uz Nīderlandi kā iespējamo vaininieci. Amsterdama šīs apsūdzības noliedz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
