Kopš "ārvalstu zemūdens aktivitātes" pārbaudes operācijas sākšanas pie Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas iedzīvotāji par aizdomīgiem vērojumiem ziņojuši aptuveni simts reizes, tomēr kopumā piecos gadījumos armija uzskata, ka manīts tās meklētais objekts, ziņo Zviedrijas mediji.
Kopš nedēļas nogales apstiprināti divi jauni vērojumi, otrdien preses pārstāvjiem sacīja admirālis Anderss Grenstads.
Tādējādi kopumā Stokholmas salu arhipelāgā zemūdens aktivitāte - visticamāk, zemūdene - manīta piecas reizes dažādās vietās.
Tomēr Zviedrijas bruņotie spēki aizvien neizpauž neko vairāk kā vien to, ka tā meklē iespējamu ārvalstu aktivitāti Zviedrijas piekrastē.
Zona, kurā norit meklējumi ir liegta iedzīvotājiem. Armija vērsusies pret žurnālistiem, kas tajā uzņēmuši fotogrāfijas, un konfiscējusi viņu datu nesējus.
Jau vēstīts, ka Zviedrijas bruņotie spēki otrdien paziņoja - ja Stokholmas salu arhipelāgā tiks atrasta aizdomīgā ārvalstu zemūdene, tad nepieciešamības gadījumā tās pacelšanai virs ūdens var tikt pielietoti ieroči.
Zemūdens meklēšanas darbos iesaistīti kuģi, mīnu traleri, helikopteri un vairāk nekā 200 militārpersonas, kas 30-60 kilometru attālumā no Zviedrijas galvaspilsētas ūdeņos rūpīgi meklē objektu.
Jau vēstīts, ka Zviedrijas Nacionālās aizsardzības koledžas lektors Tomass Reiss uzskata, ka visas norādes liek domāt, ka Krievija ir pārkāpusi Zviedrijas teritoriālo ūdeņu robežas. Viņaprāt, šāda veida spēka izrādīšana turpināsies tik ilgi, kamēr pie varas Krievijā būs Vladimirs Putins.
Krievijas aktivitātes varētu liecināt par gatavošanos karam, viņš pieļauj.
Krievija ir noliegusi, ka kāda tās zemūdene būtu Zviedrijas ūdeņos un ka tai varētu būt radušās tehniskas problēmas. Avoti Maskavā ir norādījuši uz Nīderlandi kā iespējamo vaininieci. Amsterdama šīs apsūdzības noliedz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
