Krievija izaicina Eiropas eksistenci, bet, ja rietumi nepalīdzēs Ukrainai, NATO var nākties sevi aizstāvēt savā teritorijā, viedoklī izdevumam "The New York Review" raksta miljardieris Džordžs Soross.
"Ne Eiropas līderi, ne to pilsoņi pilnībā neapzinās šo izaicinājumu un nezina, kā pret to izturēties," viņš uzskata.
Soross šo izpratnes trūkumu skaidro ar to, ka Eiropas Savienība un eirozona zaudējušas "savu ceļu" pēc 2008.gadā piedzīvotās finanšu krīzes.
Viņš atgādina, ka fiskālie nosacījumi, kas pašlaik valda Eiropā, radījuši rūgtumu sabiedrībā. Pret Eiropas Savienību noskaņotas partijas ieguvušas teju 30% vietu Eiropas Parlamentā. Tomēr šīs partijas līdz nesenam laikam nevarēja piedāvāt reālu alternatīvu. Tagad Krievija piedāvā šādu alternatīvu, kas rada fundamentālu izaicinājumu vērtībām un principiem, saskaņā ar kuriem Eiropas Savienība tika dibināta.
Pēc Sorosa domām Krievijas piedāvātā alternatīva izpaužas kā represijas mājās un agresija ārpus valsts robežām pretēji likuma varai.
"Šokējoši ir tas, ka Vladimira Putina Krievija savā ziņā ir izrādījusies pārāk par Eiropas Savienību - elastīgāka un pastāvīgi radot pārsteigumus," raksta Soross, norādot, ka tas Krievijai devis taktiskas priekšrocības, vismaz īstermiņā.
Tāpat Krievija izmanto Eiropas un ASV centienus izvairīties no tiešas militāras konfrontācijas ar Krieviju. Tādēļ Putina vadītā valsts atļaujas pārkāpt starptautiskus līgumus, anektējot Krimu un izveidojot separātistu anklāvus Ukrainas austrumos. Savukārt augustā, kad Kijevas valdība tuvojās uzvarai karā ar separātistiem, Putins Ukrainā ieveda Krievijas bruņotos spēkus.
72 stundu laikā šie spēki iznīcināja vairākus simtus Ukraiņu bruņutransportieru, nozīmīgu tās karaspēka daļu. Dņepropetrovskas aizstāvji cieta īpaši smagus zaudējumus, jo viņi sazinājās ar mobilajiem telefoniem, tādējādi kļūstot par vieglu mērķi.
Soross atzīst, ka Putins līdz šim ir ievērojis 5.septembrī pasludinātu pamieru, tomēr viņš arī patur izvēli uguns pārtraukšanu turpināt tik ilgi, kamēr tas ir izdevīgi viņam.
Miljardieris atgādina, ka septembrī Ukrainas prezidents Petro Porošenko apmeklēja Vašingtonu, kur viņu uzņēma ar lielu entuziasmu, tomēr ASV nepiešķīra Ukrainai lūgtās prettanku raķetes "Javelin". Ukraina saņēma radaru, bet ko tas dod bez raķetēm, vaicā Soross.
Viņaprāt, vienlīdz satraucoši ir tas, ka starptautiskie līderi ir apņēmības pilni Ukrainai nepiešķirt jaunu finansiālu palīdzību līdz 26.oktobrī paredzētajām vēlēšanām.
Tāpat Ukrainas donori Eiropā un ASV tiek mudināti norakstīt aizdevumus šai valstij zaudējumos, kam savukārt Ukraina iebilst, jo tas tehniski nozīmētu valsts defoltu, bet tas nozīmētu, ka valsts privātajam sektoram būtu neiespējami pārfinansēt savus parādus.
Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka Krievija piedāvā, bet kavējas parakstīt gāzes piegādes līgumu, vienlaicīgi cenšoties likt šķēršļus gāzes piegādei caur Eiropas tirgu.
"Ir viegli paredzēt to, kas sekos. Putins 26.oktobrī sagaidīs vēlēšanu rezultātus , piedāvās Porošenko gāzi un citus labumus [..] ar nosacījumu, ka tiek nozīmēts Putinam pieņemams premjerministrs," raksta Soross.
Viņa vērtējumā tas būtu jebkurš ar bijušo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču saistīts cilvēks. "Es uzskatu, ka ir maz ticams, ka Porošenko pieņems šādu piedāvājumu," norāda finansists. Šādā gadījumā Maidana aizstāvji novērstos no Ukrainas prezidenta un atsāktos protesti.
Tomēr Putins varētu pievērsties mazākai uzvarai. Līdz ziemai viņš spētu ar spēku izveidot sauszemes savienojumu starp Krieviju, Krimu un Moldovas Piedņestras reģionu. Kā vēl vienu alternatīvu Soross saredz iespēju, ka Krievijas prezidents varētu arī nedarīt neko un vienkārši gaidīt Ukrainas ekonomikas un finanšu sabrukumu.
Soross pieļauj, ka Putinam ir vēl kāds trumpis - viņš ASV varētu piedāvāt palīdzību cīņā ar "Islama valsti", piemēram, nepiegādājot Sīrijai raķetes, ko Krievija šai valstij ir apsolījusi, tādējādi nodrošinot ASV dominanci Tuvo Austrumu gaisa telpā. Pretī Krievija pieprasītu, lai tai ļauj rīkoties, kā tā vēlas "tuvajās ārzemēs". "Kas ir vēl sliktāk, prezidents Obama varētu akceptēt šādu piedāvājumu," atzīst Soross.
Viņaprāt, tā būtu traģiska kļūda ar tālejošāk ģeopolitiskām sekām. "Ukrainas sabrukums būtu milzīgs zaudējums NATO, Eiropas Savienībai un ASV. Uzvarētāja Krievija kļūtu daudz ietekmīgāka Eiropas Savienībā un radītu spēcīgus draudus Baltijas valstīm, kurās ir liela etnisko krievu populācija," vērtē Soross. Tādā gadījumā tā vietā, lai atbalstītu Ukrainu, NATO nāktos aizstāvēt sevi savā teritorijā.
Miljardieris arī vēršas pret Eiropas un ASV pieņēmumu, ka Putinu var ierobežot ar pragmatiskiem soļiem, piemēram, ekonomikas sankcijām. Soross uzsver, ka rietumu līdz šim ir ignorējuši "jauno Ukrainu", proti, faktu, ka pie politiskās un militārās varas nākuši jauni un nekorumpēti cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
