Krievijas zemūdene piektdien izbraukusi no Baltijas jūras  (259)

Īsi pirms pulksten pieciem rītā velkonis ziņojis satiksmes vadības centram Malmo, ka tas kopā ar zemūdeni šķērsos šaurumu. Tā reģistrētais maršruts bija no Sanktpēterburgas uz Murmansku.

Zviedrijas mediji nesteidzas ar secinājumiem par to, vai šī zemūdene varētu būt tā pati, ko nedēļu ilgā operācijā meklēja valsts bruņotie spēki, tomēr tie norāda uz zīmīgo sakritību.

Savukārt sociālajos medijos publicēta aculiecinieka fotogrāfija, kurā piektdienas rītā redzama zemūdene Ēresunda šaurumā.

Kā vēstīts, Zviedrija piektdien salu arhipelāgā pie Stokholmas pārtraukusi ārvalstu zemūdenes meklēšanas operācijas "galveno daļu" un jūrā palikušas vien nelielas militārās vienības.

Karakuģi, helikopteri un vairāk nekā 200 karavīru kopš pagājušās piektdienasStokholmas salu arhipelāgā meklēja kādu "ārvalstu zemūdens aktivitāti". Lai gan bruņoto spēku pārstāvji nenorādīja, kas varētu būt šī "ārvalsts", medijos parādījās informācija, ka tā varētu būt bojāta Krievijas zemūdene.

Maskava tādu iespējamību noliedza, norādot uz to, ka pie Zviedrijas varētu būt pamanīta Nīderlandes zemūdene. Amsterdama šīs Maskavas norādes noraidīja.

Iepriekš Zviedrija solīja, ka nepieciešamības gadījumā zemūdenes izcelšanai virs ūdens varētu tik pielietots militārs spēks.

Zemūdenes meklēšana kļuva ar lielāko tāda veida operāciju Zviedrijā kopš Aukstā kara beigām. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Zviedrijas karaflote PSRS zemūdenes savos ūdeņos meklēja deismitiem reižu, norāda "The Local".

Zviedrijas Nacionālās aizsardzības koledžas lektors Tomass Reiss uzskata, ka visas norādes liek domāt, ka Krievija ir pārkāpusi Zviedrijas teritoriālo ūdeņu robežas. Viņaprāt, šāda veida spēka izrādīšana turpināsies tik ilgi, kamēr pie varas Krievijā būs Vladimirs Putins.