"Labākais veids, kā mūs aizsargāt, ir apturēt epidēmiju Āfrikā un viens no labākajiem veidiem, kā to apturēt Āfrikā, ir dabūt medicīnas darbiniekus, kas turp dodas," intervijā telekanālam CNN norādīja ASV Nacionālā alerģijas un infekciju slimību institūta (NIAID) direktors Entonijs Fausi.
Viņš pauda bažas, ka minētie ierobežojumi, kas sagaida pēc atgriešanās, var laupīt mediķiem vēlmi doties uz Āfriku, kā arī uzsvēra, ka "cilvēki, kuri nav slimi, kuriem nav simptomi, ar kuriem jūs nenonākat kontaktā ar ķermeņa šķidrumiem, nav drauds".
Kādā citā intervijā Fausi paziņoja, ka, būdams zinātnieks un veselības nozares darbinieks, pats nebūtu rekomendējis šādus noteikumus.
Viņš uzsvēra, ka prioritāte ir amerikāņu tautas aizsargāšana, bet norādīja, ka pastāv liela atšķirība starp pilnīgu izolāciju un pienācīgu novērošanu, kas balstīta uz zinātniskiem pierādījumiem.
Medmāsa Keisija Hikoksa, kura kļuvusi par pirmo medicīnas darbinieku, kam piemēroti jaunie karantīnas noteikumi, paziņoja, ka pret viņu izturas kā pret noziedznieci.
"Man liekas, ka manas pamata cilvēku tiesības tiek pārkāptas," paziņoja Hikoksa, kura tika ievietota izolētā teltī ārpus Ņūdžersijas slimnīcas ēkas.
Intervijā CNN Hikoksa pa telefonu sacīja, ka viņa nav informēta par to, cik ilgu laiku viņai būs jāpavada izolācijā.
Medmāsa norādīja, ka, ierodoties ASV, viņai nav bijuši saslimšanas simptomi un piektdien veiktie asins paraugu pārbaužu rezultāti liecinājuši, ka viņa nav inficējusies ar Ebolas vīrusu.
Tomēr Ņūdžersijas štata gubernators Kriss Kristijs aizstāvēja karantīnas ieviešanu, norādot, ka tā ir nepieciešama sabiedrības veselības aizsardzībai.
Turklāt viņš pauda pārliecību, ka, agrāk vai vēlāk, šāda politika tiks ieviesta visā valstī.
Kristijs arī noraidīja apgalvojumus, ka šādi ierobežojumi atturēs medicīnas darbiniekus no došanās uz Ebolas vīrusa smagāk skartajām zonām.
"Es uzskatu, ka tie ļautiņi, kas vēlas spert šo soli, (..) arī saprot, ka tas ir viņu interesēs un sabiedriskās veselības interesēs," norādīja gubernators.
Ņujorkas, Ņūdžersijas un Ilinoisas štatos obligāta 21 dienas karantīna noteikta ikvienai personai, kurai bijis tiešs kontakts ar Ebolas vīrusa pacientu Gvinejā, Sjerraleonē vai Libērijā, ieskaitot pacientus ārstējošos mediķus.
Tāpat personas, kuras bijušas slimības skartajos reģionos, bet nav bijušas tiešā kontaktā ar Ebolas vīrusa pacientu, aktīvi novēros medicīnas iestāžu darbinieki un vajadzības gadījumā noteiks karantīnu.
ASV vēstniece ANO Samanta Pauere, kura devusies vizītē uz Ebolas vīrusa skartajām valstīm, pauda bažas, ka karantīnas noteikumi nav labi pārdomāti.
Viņa norādīja, ka ASV nedrīkst īstenot pasākumus, kas ietekmēs mediķu sūtīšanu uz epidēmijas epicentru.
Līdz šim ASV Ebolas vīruss konstatēs deviņiem cilvēkiem, lielākoties mediķiem, kas kā brīvprātīgie strādāja Āfrikā. Viens gadījums beidzies letāli.
No Ebolas vīrusa nomiruši jau gandrīz 5000 cilvēku, galvenokārt Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, bet inficēto skaits pārsniedzis 10 000, liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati.
ASV jaunākais gadījums ir 33 gadus vecais mediķis Kreigs Spensers, kuram inficēšanās tika konstatēta nedēļu pēc atgriešanās no Gvinejas.
Pirms simptomu parādīšanās viņš brīvi pārvietojās pa Ņujorku, tostarp brauca metro. Tomēr veselības aizsardzības dienesti uzskata, ka pastāv ļoti zems risks, ka viņš būtu varējis inficēt kādu citu.
Ar Ebolas vīrusu var saslimt pēc nonākšanas kontaktā ar saslimuša cilvēka ķermeņa šķidrumiem. Vīrusa inkubācijas periods ir divas līdz 21 diena, kuru laikā simptomi - drudzis, vemšana un caureja - var neizpausties.
Šobrīd nav pieejama vakcīna vai zāles pret Ebolas vīrusu. Ir tikai eksperimentālā stadijā esošas zāles.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
