NATO vēlas konstruktīvas attiecības ar Krieviju, bet, lai tas notiktu, aliansei ar Maskavu ir jārunā no spēka pozīcijām, otrdien atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO ir sekmējusi stabilitātes izveidošanos Eiropā, bet tagad Krievija ar intervenci Ukrainā "mēģina pavērst pretējā virzienā progresu, ko mēs esam panākuši", norādīja ģenerālsekretārs.
Lai arī kādas būtu izraisītās problēmas, "gan Krievija, gan NATO šeit ir uz palikšanu. Tāpēc mēs nevaram viens otru ignorēt", uzrunā Vācijas Māršala fondam sacīja alianses vadītājs.
Bijušais Norvēģijas premjerministrs Stoltenbergs, kurš NATO ģenerālsekretāra amatu ieņem kopš 1.oktobra, arī atzina - atbilstoši viņa pieredzei labākais, kā runāt ar Maskavu, ir no spēka pozīcijām.
Dalība NATO Norvēģijai devusi pārliecību par sekmīgām attiecībām ar Maskavu, un šī atziņa ir tikpat patiesa arī šodien.
"Tikai spēcīga NATO var izveidot patiesi konstruktīvas sadarbības attiecības ar Krieviju," viņš sacīja.
Auksto karu iezīmēja aizdomas un "tagad ir manāmas tā atbalsis", viņš norādīja, tomēr alternatīva ir balstīta abpusējā cieņā, likuma varā un "kopīgās interesēs, nevis ilūzijās".
NATO vēlas "sadarbības attiecības ar Krieviju", bet tas ir jāvēlas arī Maskavai un jāsper atbilstoši soļi.
"Tieši šajā laikā, kad mūsu attiecības ar Krieviju ir vissarežģītākās kopš Aukstā kara, mums ir vajadzīgs lielāks caurspīdīgums un prognozējamība, lai nodrošinātu, ka krīze neiziet ārpus kontroles."
Vienlaikus viņš brīdināja, ka NATO neielaidīsies kompromisos attiecībā uz alianses principiem un vērtībām, un no jauna pauda atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
