Krievijas armija un prokrieviskie kaujinieki ir beiguši vairāku trieciengrupu formēšanu, atsaucoties uz Militāri politiskos pētījumu centra "Informācijas pretestība" (IP) vadītāju Dmitriju Timčuku, vēsta aģentūra UNIAN.
Pavisam izveidoti četri grupējumi - Luhanskas, Horļivkas-Doņeckas, Volnovahas-Teļmanoves, Novoazovskas, informē Timčuks.
"Minēto grupējumu sastāvā IP vērtējumā ir 14 - 15 tūkstoši Krievijas algotņu un karavīru, kā arī 10 - 12 tūkstoši kaujinieku no vietējiem bandgrupējumiem," precizē eksperts.
Turklāt grupējumu rīcībā ir 110 - 115 tanku, 250 - 280 bruņotu kaujas automašīnu, 80 - 100 stobra artilērijas un reaktīvās artilērijas vienību, 500 autotransporta vienību.
Timčuks arī norāda, ka kopš 5. septembrī noslēgtā pamiera stāšanās spēkā Krievijas karavīri un kaujinieki to ir pārkāpuši aptuveni 2400 reižu.
Svētdien separātistu pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" notika vēlēšanas, kuras neatzīst ne Kijeva, ne vadošās Rietumu valstis. Tiek uzskatīts, ka balsošana var novest pie turpmākas konflikta eskalācijas un apdraud miera procesu. Vēlēšanas atbalsta Maskava.
22. oktobrī, tuvojoties "vēlēšanām", par uzbrukuma sākumu un plāniem ieņemt vairākas Ukrainas pilsētas paziņoja pašpasludinātās "Doņeckas Tautas Republikas" premjers Aleksandrs Zaharčenko. Viņa minēto pilsētu sarakstā ir arī Mariupole.
Krievijas atbalstīto un apbruņoto kaujinieku cīņas ar Ukrainas armiju valsts austrumos notiek kopš pavasara, kad aprīlī bruņotas bandas pārņēma valsts un drošības iestāžu ēkas, pasludinot Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas".
Pirms tam martā Krievijas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Kaujas nav izdevies apturēt pamieram, kas septembra sākumā noslēgts Minskā.
Lai gan Kremlis 12. oktobrī paziņoja, ka militārās "mācības" Ukrainas pierobežā ir beigušās un karavīri atgriežas bāzēs, NATO atzina, ka reālas un vērā ņemamas darbības karaspēka atvilkšanai no robežas nav novērotas.