Aizvadītās nedēļas nogalē, kad prokrievisko separātistu kontrolētajos valsts austrumu reģionos notika starptautiski neatzītas līdera un parlamenta vēlēšanas, tika fiksēta arī intensīva tehnikas un karaspēka ievešana no Krievijas, ziņoja Ukrainas armijas pārstāvji.
Tehnikas kolonnu Doņeckas tuvumā izdevās nofilmēt "Delfi" speciālkorespondentam Ukrainā Silveram Meikaram.
Šie kadri uzņemti Makijivkā, kolonnas virzīšanās dēļ satiksme pilsētā bija faktiski apturēta, stāsta Meikars. Viņam izdevies saskaitīt aptuveni 50 kravas automašīnu. Transportam nebija ne reģistrācijas numura, ne kādas citas atpazīšanās zīmes, novēroja "Delfi" korespondents.
Tehnikas kolonnu virzīšanos Ukrainas austrumos nedēļas nogalē nofilmējuši arī citi aculiecinieki.
Svētdien separātistu pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" notika vēlēšanas, kuras neatzīst ne Kijeva, ne vadošās Rietumu valstis. Tiek uzskatīts, ka balsošana var novest pie turpmākas konflikta eskalācijas un apdraud miera procesu. Vēlēšanas atbalsta Maskava.
22. oktobrī, tuvojoties "vēlēšanām", par uzbrukuma sākumu un plāniem ieņemt vairākas Ukrainas pilsētas paziņoja pašpasludinātās "Doņeckas Tautas Republikas" premjers Aleksandrs Zaharčenko. Viņa minēto pilsētu sarakstā ir arī Mariupole.
Krievijas atbalstīto un apbruņoto kaujinieku cīņas ar Ukrainas armiju valsts austrumos notiek kopš pavasara, kad aprīlī bruņotas bandas pārņēma valsts un drošības iestāžu ēkas, pasludinot Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas".
Pirms tam martā Krievijas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Kaujas nav izdevies apturēt pamieram, kas septembra sākumā noslēgts Minskā.
Lai gan Kremlis 12. oktobrī paziņoja, ka militārās "mācības" Ukrainas pierobežā ir beigušās un karavīri atgriežas bāzēs, NATO atzina, ka reālas un vērā ņemamas darbības karaspēka atvilkšanai no robežas nav novērotas.