Krievijas militārās aktivitātes pieaugums Baltijas jūras reģionā raisa satraukumu, svētdien vakarā telekanāla SVT ēterā atzina Zviedrijas ārlietu ministre Margota Vallstrēma. Vienlaikus viņa solīja, ka Zviedrija savu teritoriju aizsargās.
Ziņas par pēdējā laikā novērojamo militārās aktivitātes pieaugumu Baltijas jūras reģionā ir "satraucošas", sacīja ministre, atzīstot, ka viņa par šo situāciju jūtas "šokēta".
Pēdējās nedēļas laikā šajā reģionā aktivitāti izrādījis liels Krievijas armijas lidmašīnu skaits, sacīja ministre. Turklāt kopš aizdomīgās zemūdenes pamanīšanas Stokholmas arhipelāga ūdeņos nav pagājis pat mēnesis.
Kamēr Zviedrijas piekrastes ūdeņos notika ārvalstu zemūdenes medības, Zviedrijas amatpersonas savos publiskajos izteikumos rūpīgi izvēlējās vārdus un tieši nenorādīja, ka meklēta tiktu krievu zemūdene.
Tagad, vaicāta par Krievijas militāro klātbūtni reģionā, ministre sacīja: "Tas satrauc gan mani, gan zviedrus kopumā, gan arī citas valstis ap Baltijas jūru."
Viņa atzina, ka ir pārsteigta par to, kā notikumi attīstījušies "pēc Aukstā kara un visiem centieniem saistīties ar Krieviju".
Ministre arī norādīja, ka svētdien Austrumukrainā Maskavas atbalstīto kaujinieku rīkotās vēlēšanas ir neleģitīmas.
"Tas ir ļoti slikti. Šīs vēlēšanas nav leģitīmas. Mēs pret to protestējam."
Viņa arī uzsvēra, ka Zviedrija, ja tas būs nepieciešams, būs gatava savu teritoriju aizsargāt.
"Tāpat kā Ukrainā, arī mums ir tiesības uz teritoriālo integritāti," norādīja ministre.
Kā noskaidrojies aptaujā, kuras rezultāti tika publicēti pirms dažām dienām, arvien vairāk zviedru atbalsta valsts pievienošanos NATO.
37% aptaujāto zviedru atbalsta pievienošanos NATO, savukārt 36% pret to iebilst, liecina sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Novus" veiktā aptauja.
Šī ir pirmā reize, kad kādā aptaujā respondentu skaits, kas atbalsta Zviedrijas pievienošanos NATO, pārsniedz šīs idejas pretinieku skaitu.
Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists arī paziņojis, ka Zviedrijā var tikt atjaunota vispārējā karaklausība.
80.gados un 90.gadu sākumā Zviedrija pastāvīgi bija trauksmes stāvoklī Krievijas zemūdeņu dēļ. Tomēr visā šajā laikā Zviedrijai neizdevās notvert nevienu no krievu zemūdenēm.
Izņēmums bija gadījums 1981.gadā, kad padomju zemūdene U137 uzskrēja uz sēkļa netālu no Zviedrijas lielākās karaflotes bāzes.
Maskava toreiz taisnojās, ka zemūdenei "no ierindas izgājušas navigācijas iekārtas", tāpēc atrašanās vieta noteikta "kļūmīgi" un "sliktas redzamības apstākļos" zemūdene uzskrējusi uz sēkļa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
