Pirmajās četrās stundās Katalonijā nobalsojis 1,1 miljons cilvēku  (21)

Svētdien Katalonijā notiek simbolisks balsojums par reģiona neatkarību, kas notiek Madrides noraidītā referenduma vietā.

Spānijas valdība gan iepriekš izteikusies, ka svētdienas balsojums ir referendums, kaut arī slēptā formā.

Katalonijas premjerministrs Artūrs Mass noliedz, ka viņa valdība organizētu svētdienas balsojumu, kura uzraudzīšanai reģistrējušies tūkstošiem brīvprātīgo.

Mass par simboliskā balsojuma rīkošanu paziņoja pēc tam, kad Spānijas Konstitucionālā tiesa iepriekšējos plānus par juridiski nesaistoša referenduma rīkošanu septembrī bija apturējusi.

Katalonijas amatpersonas skaidro, ka simboliskajam balsojumam, kuru tās dēvē par "pilsoņu līdzdalības procesu", ir no oficiāla referenduma atšķirīga forma, jo tajā tieša valdības loma ir krietni mazāka un Spānijas konstitūcija netiek pārkāpta.

Madride piektdien izdarīja zināmu piekāpšanos un paziņoja, ka ir gatava tam, ka balsojums notiek, jo tā ir tikai "izteiksmes brīvības" izpausme.

"Ja Katalonijas valdība neatbalstīs soļus neautorizētās konsultācijas virzienā, tad, kā šķiet, nav nepieciešams vērsties Konstitucionālajā tiesā, vai arī pie citiem tiesnešiem vai tribunāliem, jo tad likums nebūs pārkāpts," sacīja Spānijas jaunais tieslietu ministrs Rafaels Katalā. "Demokrātiskās sabiedrībās, tādās kā Spānijas sabiedrība, konstitūcijas noteikumi ļauj daudzām iedzīvotāju kustībām vākt parakstus, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli."

"Mēs cenšamies pierādīt, ka valdība nevar atbalstīt konsultāciju, kas neatbilst konstitūcijai. Bet neviens neatturēs iedzīvotājus no izteiksmes brīvības īstenošanas."

Izteikumi iezīmē centienus "pazemināt temperatūru" visai karstajās Madrides un Katalonijas debatēs, kā arī sekmēt mierīga noskaņojuma veidošanos.

Par savu atšķirīgo valodu un kultūru lepnie 7,5 miljoni Katalonijas iedzīvotāju pēdējo gadu laikā ir intensīvi pieprasījuši lielāku reģiona autonomiju.

2006.gada hartā Katalonija formāli sev piešķīra "nācijas" statusu, kam vajadzēja palielināt tās autonomiju. Tomēr Konstitucionālā tiesa to noraidīja, izraisot neatkarības kustību.

Spānijas nesenā ekonomiskā krīze Katalonijā palielinājusi bezdarba līmeni un tās parādus, tomēr 2012.gadā premjerministrs Marjano Rahojs noraidīja sarunu uzsākšanu par Katalonijas fiskālo neatkarību, kas ļautu reģionam pašam iekasēt nodokļus un lemt par gūto ieņēmumu tērēšanu.

Par spīti rezultātiem, kataloņus esot iedvesmojis septembrī notikušais Skotijas neatkarības referendums.

undefined