Ukrainas dienvidaustrumos promaskavisko kaujinieku kontrolētās Novoazovskas pilsētas apkaimē pamanīts Krievijā ražots zenītraķešu komplekss "Pancir", pirmdien pavēstīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes preses pārstāvis Andrijs Lisenko.
"500 metru attālumā no kaujinieku kontrolpunkta, kas atrodas pie pilsētas robežas Mariupoles virzienā, pamanīts Krievijas ražojuma zenītraķešu komplekss "Pancir"," sacīja amatpersona.
Šādu iekārtu Ukrainas armijas bruņojumā nav, viņš uzsvēra.
Lisenko arī paziņoja, ka 9.novembrī robežsargi Mariupoles virzienā lidojam pamanījuši bezpilota lidmašīnas.
Kaujinieki pirmdien intensīvi apšauda Ukrainas pretterorisma operācijas spēku pozīcijas Debaļceves apkaimē, Doņeckas apgabalā.
Kaujiniekiem no Krievijas ievesti arī jauni Kalašņikova automāti ar lāzertēmēkļiem, sacīja Lisenko.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāji kaujinieku kontrolētajā Doņeckas apgabala daļā pamanījuši divas militārās tehnikas kolonnas, kas pārvadājušas artilērijas iekārtas.
Zenītraķešu kompleksu atrašanās Ukrainas centrālās valdības pretinieku bruņojumā īpašu aktualitāti ieguvusi kopš 17.jūlija, kad no vienas šādas iekārtas - kompleksa "Buk" - tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna, nogalinot 298 cilvēkus.
Uzreiz pēc lidmašīnas notriekšanas Rietumu medijos izskanēja arī versijas, ka liktenīgo raķeti izšāvuši Krievijas karavīri, kas atradušies Ukrainas teritorijā vai arī Krievijas teritorijā līdzās Ukrainas robežai.
Krievijas armijas regulārās vienības augusta beigās iebruka Ukrainas Azovas jūras piekrastes rajonā, ieņēma robežpilsētu Novoazovsku un turpināja uzbrukumu rietumu virzienā. Krievijas karaspēks tika apstādināts pie Mariupoles.
Kā uzskata Kijevas un Rietumu amatpersonas, Krievija, izvēršot uzbrukumu Ukrainas Azovas jūras piekrastē, centusies nodrošināt sauszemes savienojumu ar februārī okupēto Ukrainas Krimas pussalu.
Tika arī pieļauts, ka ofensīva rīkota, lai šobrīd Kijevai nepakļautajiem apgabaliem Krievijas pierobežā nodrošinātu koridoru uz jūru.
Konflikts Ukrainā aizsākās februārī, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
