"Krievijas ārpolitikas doktrīnā ir Aukstā kara elementi," sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju YLE norādīja Stubs. "Daudzējādā ziņā mēs esam uz Aukstā kara sliekšņa."
Šis vērtējums gandrīz vārds vārdā saskan ar to, ko nedēļas nogalē teica pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs, kurš piedalījās svinībās par godu 25.gadadienai kopš Berlīnes mūra krišanas.
Tomēr, neskatoties uz manāmi pieaugušo Krievijas militāro aktivitāti Baltijas jūras reģionā, Stubs apgalvoja, ka Somijas drošības situācijā neesot notikušas ievērojamas pārmaiņas.
Aukstā kara laikā Somija, kurai ir Eiropā garākā robeža ar Krieviju, ieturēja neitralitātes politiku, cenšoties manevrēt starp Austrumu un Rietumu bloku. Šī politika pat ieguva īpašu nosaukumu - Finlandizācija.
Arī šobrīd Somija nav NATO dalībvalsts, lai gan piedalās NATO programmā "Partnerība mieram" un ir iesaistīta militārā sadarbībā ar pārējām Ziemeļvalstīm.
Stubs arī piektdien uzsvēra, ka Helsinki saglabās labas divpusējās attiecības ar Maskavu, taču vienlaikus piesliesies arī Eiropas Savienības (ES) nostājai, uzturot pret Krieviju vērstās sankcijas.
Stubs ļāva arī noprast, ka atgriešanās pie kādreizējās Somijas izdabāšanas politikas savam austrumu kaimiņam nekad vairs nebūs.
"Nav jēgas Somiju ievest šajā pelēkajā zonā, kurā mēs eksistējām pagājušā Aukstā kara laikā," uzsvēra Somijas premjers.
Viņš piebilda, ka turpmākas sankcijas ir labākais instruments Ukrainas situācijas risināšanai.
"Tas ir vienīgais ceļš. Tas ir maigs, taču stingrs. Tas ir vienīgais instruments, kas mums ir, un tas ir jāizmanto," norādīja Stubs. "Mums jāatceras, ka šobrīd Krievijas ekonomika grimst, rublis kļūst vājāks, naftas cenas krītas, bet starptautiskie investori iet prom no Krievijas."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
