Šobrīd pastāv tieši Krievijas iebrukuma draudi Ukrainā, trešdien paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes preses pārstāvis Andrijs Lisenko.
"Mēs neizslēdzam tiešus draudus, taču gatavojamies tiem," sacīja Lisenko, piebilstot, ka tagad Ukrainas armijai ir rezerves spēki.
"Rezerves spēki šobrīd iziet militārās apmācības dienu un nakti dažādos apstākļos. Mums ir uz ko paļauties. Dažu mēnešu laikā mūsu Ukrainas armiju nevar atpazīt," norādīja Lisenko.
NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs trešdien pavēstīja, ka NATO novērojusi, kā Ukrainā pēdējo divu dienu laikā iebrauc Krievijas bruņojuma kolonnas, arī tanki, artilērija un kaujas vienības.
"Pēdējo divu dienu laikā mēs esam redzējuši to pašu, par ko jau ir ziņojusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO). Mēs esam redzējuši, kā Ukrainā iebrauc Krievijas tehnika, pamatā Krievijas tanki, Krievijas artilērija, Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī Krievijas kaujas vienības," uzturoties Sofijā, sacīja ģenerālis.
"Mums šobrīd nav īsti laba priekšstata par to, cik lielā skaitā. Tomēr mēs esam vienisprātis, ka redzētas ir vairākas kolonnas," viņš piebilda.
"Mani visvairāk uztrauc tas, ka mums tagad ir situācija, kad bijusī starptautiskā robeža starp Ukrainu un Krieviju pilnībā ir poraina, tā pilnībā ir atvērta," norādīja Brīdlovs.
"Bruņotie spēki, nauda, atbalsts, apgāde, ieroči plūst turp un atpakaļ pāri robežai pilnīgi pēc vēlēšanās, un tā nav laba situācija," viņš sacīja.
"Mums ir jāatgriežas situācijā, kad šī starptautiskā robeža tiek respektēta, un līdz ar to tiks sekmēts tas, ka Austrumukrainā tiek izbeigta [bruņojuma un karavīru] piegāžu problēma," norādīja ģenerālis.
Promaskavisko kaujinieku kontrolētajā Doņeckā otrdien iebraukušas 43 armijas smagās automašīnas bez atpazīšanas zīmēm. Piecās no tām bijušas haubices, vēl piecās - daudzstobru raķešu sistēmas, otrdien paziņoja EDSO.
Tā ir tikai pēdējā epizode notikumu virknē, kad kaujinieku kontrolētajās teritorijās pārvietojamies frontes virzienā redzētas nemarķētas smagās automašīnas.
Konflikts Ukrainā aizsākās februārī, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
