Krievija uz ASV krastiem grasās nosūtīt tālas darbības bumbvedējus  (145)

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu trešdien paziņoja, ka ir "jānodrošina Krievijas militārā klātbūtne Atlantijas okeāna rietumos un Klusā okeāna austrumos, kā arī Karību reģionā un Meksikas līcī".

Šī plāna izpilde paredz arī bumbvedēju nosūtīšanu uz reģionu "mācību ietvaros", norādīja Šoigu.

"Mēs neuzskatam, ka drošības situācija būtu tāda, lai attaisnotu tik provokatīvas un potenciāli destabilizējošas aktivitātes," uz Šoigu paziņojumu reaģēja kāds augsta ranga ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas ierēdnis, ziņo CNN.

Līdzīgi Krievijas plānus komentēja ASV Valsts departamenta pārstāve Džena Psaki, norādot, ka ASV nedomā, ka pašreizējā situācija Atlantijas rietumos, Klusā okeāna austrumos vai Karību reģionā un Meksikas līcī, attaisno papildu bumbvedēju lidojumus.

Šoigu paziņoja arī, ka Krievija pastiprinās drošību anektētajā Krimā. "Daudzos aspektos tas ir saistīts ar situāciju Ukrainā, ar pretkrieviska noskaņojuma kūdīšanu daļā NATO, un ārvalstu militārās klātbūtnes pieaugumu pie mūsu robežām," viņš turpināja.

Krievija plāno nostiprināt militāro Klātbūtni Arktikā, atklāja Šoigu. Tas var ietekmēt Aļasku un Kanādu, norāda CNN.

Nav pamata pārlieku lielam satraukumam, kamēr patruļas paliek starptautiskajā gaisa telpā, skaidro bijušais ASV valsts departamenta padomnieks Krievijas un ASV attiecību jautājumos Ands Mankofs, norādot, ka arī ASV militārās lidmašīnas dažkārt lido netālu no Krievijas.

Tikmēr vēl jūnijā ASV iznīcinātāji aptuveni 80 kilometrus no Kalifornijas krasta pārtvēra divus Krievijas tālas darbības bumbvedējus, atgādina CNN. Līdz ar Krievijas militārās aktivitātes pieaugumu palielinās ne tikai spriedze, bet, kā uzsver Mankofs, arī negadījumu risks, kas situāciju var vēl vairāk eskalēt.

Martā Krievijas lidmašīna, kas pārvietojās bez identifikācijas ierīces, pie Dānijas gandrīz saskrējās ar Zviedrijas pasažieru lidmašīnu.

2001. gadā ASV izlūklidmašīna Ķīnā saskrējās ar Ķīnas iznīcinātāju, piemēru iespējamam incidentam min Mankofs. Šis gadījums sarežģīja Pekinas un Vašingtonas attiecības.

Krievija pēdējā laikā ir palielinājusi savu militāro aktivitāti. Kopš marta fiksēti gandrīz 40 dažādi incidenti, kas ir "balansēšanas uz kara robežas", secināts pirmdien publicētā Eiropas Vadības tīkla (ELN) ziņojumā.

Ar kodolieročiem bruņotas valsts un kodolieročiem bruņotas NATO sliktās attiecības "labākajā gadījumā ir bīstamas", bet sliktākajā tās var izrādīties "katastrofālas", brīdina ELN, kas apvieno Eiropas bijušos aizsardzības un ārlietu ministrus.

NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs pagājušajā nedēļā norādīja, ka Krievija pēdējās nedēļās Eiropas gaisa telpā izmanto lielākus un sarežģītākus militāro lidmašīnu formējumus, kas varētu liecināt par Maskavas vēlmi parādīt sevi kā lielvaru.

Lai gan lielākā daļa ziņojumā uzskaitīto incidentu var tikt saukti par "rutīnas" vai "gandrīz rutīnas", tiek izcelti arī 11 nopietnāki starpgadījumi un trīs tādi, kas "ar lielu iespējamību" varēja izraisīt negadījumu vai tiešu militāru konfrontāciju.

Starp trim bīstamākajiem ir 3. martā noticis incidents, kad lidsabiedrības SAS pasažieru lidmašīna, kas pacēlās no Kopenhāgenas lidostas, gandrīz sadūrās ar Krievijas izlūkošanas lidmašīnu, kura pārvietojās gaisā bez transpondera - ierīces, kas identificē lidaparātu.

Tāpat pie bīstamajiem izcelts 5. septembra incidents, kad no Igaunijas pierobežas nolaupīts un uz Krieviju aizvests Igaunijas Drošības policijas darbinieks, kā arī iespējamās Krievijas zemūdenes medības Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos oktobrī.

NATO iznīcinātāji vairākkārt ir pacēlušies gaisā, kad Krievijas kaujas lidmašīnas un bumbvedēji tika pamanīti virs Baltijas, Ziemeļjūras un citur. Dažos gadījumos Krievijas lidmašīnas neizmantoja borta transponderus, "radot draudus civilajām lidmašīnām", liecina NATO ziņotais.

2014. gadā NATO lidmašīnas Krievijas lidaparātus virs Eiropas pārtvērušas jau vairāk nekā 100 reizes, kas ir trīs reizes vairāk par pagājušā gada kopējo skaitu, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs.