Krievijas ekonomika ir satricināta, bet Vladimirs Putins tikmēr sūta tālas darbības bumbvedējus uz Meksikas līci un kaujas vienības uz Ukrainu – tas iespējams, pateicoties miljardus vērtiem enerģijas līgumiem ar Pekinu, raksta ziņu vietne "The Daily Beast".
ASV līderis Baraks Obama pirmdien Pekinā paziņoja, ka Ķīna var būt ASV partneris, bet ķīnieši savas intereses kalkulē atšķirīgi. "Īstā partnerība ir starp Drakonu un Lāci," portālā raksta žurnāla "Forbes" apskatnieks Gordons Čangs.
Pirms Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijas (APEC) līderu samita svētdien Pekinā Krievijas valsts gāzes gigants "Gazprom" parakstīja līgumu par gāzes piegādi Ķīnas valsts enerģētikas milzim - Ķīnas Nacionālajai naftas korporācijai (CNPC).
Šis nav vienīgais nesenais Krievijas un Ķīnas nozīmīgais enerģētikas darījums. Oktobrī Krievijas lielākā naftas kompānija "Rosneft" piešķīra CNPC Sibīrijas naftas lauka daļas, skaidro Čangs. Maijā "Gazprom" un CNPC parakstīja 400 miljardu dolāru (321 miljards eiro) vērtu gāzes līgumu uz turpmākajiem 30 gadiem, strauji paplašinot "enerģijas aliansi", ziņoja aģentūra AFP.
Šonedēļ CNCP piekrita nopirkt 10 % "Rosneft" meitas uzņēmuma "Vankorneft", kuram pieder ienesīgs naftas lauks Sibīrijā, akciju. Darījums norāda uz "graujošu stratēģijas maiņu", septembrī rakstīja "Financial Times". Agrāk Krievija ārvalstu naftas kompānijas iesaistīja tikai tad, ja bija nepieciešamas tehnoloģijas. Vankuras naftas lauka gadījumā Krievijai ir viss nepieciešamais un ieguve jau notiek. "Izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pārdeva daļas Ķīnai, jo viņam ātri bija nepieciešama nauda," analizē laikraksts.
Šobrīd Krievijas ekonomikas stāvoklis strauji pasliktinās. Pagājušajā gadā iekšzemes kopprodukts pieauga tikai par 1,3 %, kas ir sliktāk par visām ekspertu izteiktajām prognozēm. Šogad Krievija sasniegs vien 0,2 % pieaugumu, paredz Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Naftas cenām noslīdot līdz trijos gados zemākajam līmenim, Krievijas ekonomikai draud nopietnas un, iespējams, ilgstošas problēmas, paredz Čangs.
Tomēr Kremlis sūta tankus, artilēriju, pretgaisa aizsardzības sistēmas un karavīrus uz Ukrainu, informē NATO. Krievijas tālas darbības bumbvedēji sāks patruļas no Arktikas līdz Karību reģionam, tai skaitā Meksikas līcī, paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrs.
Kodolieroču pārvietošanai piemēroto bumbvedēju lidojumi tika pārtraukti pēc Aukstā kara 1992. gadā, bet Putins tos atsāka 2007. gadā. Šie nepatīkamie notikumi seko Putina augustā izteiktiem draudiem pielietot kodolieročus Ukrainā, uzsver laikraksts.
"Tātad tā mainās pasaule: Ķīna finansē Krievijas agresiju," secina Čangs.
Bieži dzirdēts uzskats, ka Maskavai un Pekinai ir dažādas intereses. Daļa no tām patiesi nav savienojamas - pēdējās sešās desmitgadēs starp galvaspilsētām ir bijuši vairāk ķīviņu, nekā sadarbības. "Taču pēdējo dažu gadu laikā Ķīna un Krievija ir apvienojušās, lai pretotos ASV un pārējai starptautiskajai kopienai," raksta medijs.
"Un tagad, kad Putins saprot, ka viņam vajag ķīniešu naudu, viņš sasaista savu ekonomiku ar Ķīnu, apskaujot Pekinu kā nekad iepriekš," ilustrē "The Daily Beast".
Maskavas un Pekinas sadarbība ir galvenais ASV ārpolitikas izaicinājums. "Ķīna un Krievija strādā pie tā, lai pasliktinātu vairumu pasaules problēmu," norāda izdevums.
Tomēr ASV ir iespējas padarīt pasauli labāku - Ronalds Reigans pielietoja ekonomisko stratēģiju, apzināti spiežot uz leju patēriņa preču cenas, lai novājinātu PSRS. Pašlaik darbojas līdzīga dinamika, tikai nevis apzinātas politikas, bet gan tirgus procesu rezultātā, uzskata autors.
Dažos nākamajos gados, pirms Ķīnas nauda lielos daudzumos sāks plūst uz Krieviju, Putina režīms ir ievainojams. "Mēs varam izglābt Ukrainu un pārtraukt bumbvedēju patruļas pie mūsu krastiem bez neviena šāviena," nobeidz Čangs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
