Zviedrijai ir pārliecinoši pierādījumi par ārvalstu kuģa atrašanos Stokholmas arhipelāgā oktobrī  (31)

Zviedrijas armijas virspavēlnieks Sverkers Jēransons preses konferencē paziņoja, ka oktobrī Stokholmas arhipelāgā atradusies neliela zemūdene, bet armija nespēj noteikt, kuras valsts kuģis tas bijis.

"Mēs varam izslēgt citus alternatīvus izskaidrojumus. Noskaidrots, ka ārvalstu spēks ir pārkāpis Zviedrijas teritoriālos ūdeņus," paziņoja Jēransons.

Cik gara bijusi zemūdene, viņš neatklāja, norādot, ka tā ir slepena informācija.

Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns un aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists, kuri arī piedalījās preses konferencē, uzsvēra, ka šis pārkāpums ir ļoti nopietns un nepieņemams.

Levēns uzsvēra, ka Zviedrija aizstāvēs savu teritoriālo integritāti ar visiem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem.

Premjers arī paziņoja, ka, ņemot vērā globālās situācijas pasliktināšanos drošības jomā, tiks izveidota jauna nacionālās drošības komiteja.

"Nav šaubu, ka notikusi mūsu ūdeņu teritoriāla pārkāpšana," viņš piebilda.

Runājot par zemūdenes incidenta izmeklēšanu, Levēns norādīja, ka tas ir "ļoti, ļoti nopietns ziņojums".

Hultkvists žurnālistiem norādīja, ka šis atgadījums ir "liecība par drošības situācijas pasliktināšanos mūsu pasaules daļā".

Jau vēstīts, ka pagājušajā mēnesī pie Zviedrijas krastiem tika izvērsta vērienīga meklēšanas operācija, jo pastāvēja aizdomas, ka valsts ūdeņos atrodas ārvalstu zemūdene, iespējams, no Krievijas.

Operācijā piedalījās karakuģi, mīnu traleri, helikopteri un vairāk nekā 200 karavīru, bet galu galā meklēšana tika pārtraukta, armijai paziņojot, ka objekts, visticamāk, jau pametis Zviedrijas ūdeņus.

Maskava kategoriski noliedza, ka tā varētu būt krievu zemūdene.

80.gados un 90.gadu sākumā Zviedrija pastāvīgi bija trauksmes stāvoklī Krievijas zemūdeņu dēļ. Tomēr visā šajā laikā Zviedrijai neizdevās notvert nevienu no krievu zemūdenēm.

Izņēmums bija gadījums 1981.gadā, kad padomju zemūdene U137 uzskrēja uz sēkļa netālu no Zviedrijas lielākās karaflotes bāzes. Maskava toreiz taisnojās, ka zemūdenei "no ierindas izgājušas navigācijas iekārtas", tāpēc atrašanās vieta noteikta "kļūmīgi" un "sliktas redzamības apstākļos" zemūdene uzskrējusi uz sēkļa.

Pēdējo mēnešu laikā Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā vērojama strauja Krievijas militāro aktivitāšu pastiprināšanās.

NATO iznīcinātāji šogad pārtvēruši Krievijas lidmašīnas jau aptuveni 100 reizes, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2013.gadā, liecina NATO publiskotie dati.

Londonā bāzētās domnīcas "Eiropas vadības tīkls" jaunākajā ziņojumā secināts, ka pēdējo astoņu mēnešu laikā Eiropā fiksēti teju 40 vairāk vai mazāk nopietni atgadījumi, kurus izraisījusi Krievijas provokatīvā militārā uzvedība.

Ziņojumā īpaši izcelti "trīs augsta riska incidenti," kuriem "ar ļoti augstu varbūtību varēja būt cilvēku upuri un kas varēja izraisīt tiešu militāru konfrontāciju".

Vienā no šiem gadījumiem lidsabiedrības SAS lidmašīnai, paceļoties no Kopenhāgenas, tik tikko izdevās izvairīties no sadursmes ar Krievijas izlūkošanas lidmašīnu.

Krievijas lidmašīna neizmantoja retranslatoru, kas ļautu identificēt tās pozīciju.

Otrs augsta riska incidents bija Krievijas drošībnieku veiktā policista nolaupīšana NATO dalībvalsts Igaunijas teritorijā. Vēlāk viņš tika aizvests uz Maskavu un apsūdzēts spiegošanā.

Trešais gadījums bija ārvalsts zemūdenes meklēšanas operācija Zviedrijas piekrastes ūdeņos. Zviedrija brīdināja, ka tā ir gatava pielietot spēku, lai piespiestu zemūdens peldlīdzekli pacelties virs ūdens.