Eiropas zonde "Philae", kas trešdien pirmo reizi kosmonautikas vēsturē nosēdās uz komētas, piektdienas naktī nodibinājusi radio kontaktus ar Zemi un nosūtījusi jaunu ievākto datu kopumu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Visi gaidītie dati no komētas 67P tika saņemti pirms nelielās zondes akumulators pārslēdzies gaidīšanas režīmā. "Philae" atrodas klints ēnā un tā saules paneļiem nepietiek gaismas, lai uzlādētu sistēmu. Zinātnieki pieļauj, ka šis, vismaz uz kādu laiku, var būt pēdējais zondes kontakts ar Zemi.
Diena uz 67P komētas ir 12 stundu gara, no tām tikai 1,5 stundas zonde atrodas saules gaismā. Pastāv bažas, ka šis laika sprīdis ir par īsu, lai akumulators uzlādētos līdz tādam līmenim, lai spētu nodibināt kontaktus ar Zemi jau sestdien, kad ap komētu riņķojošais satelīts "Rosetta" atradīsies nepieciešamajā pozīcijā.
Lai palielinātu uzlādēšanās iespēju, inženieri nosūtīja komandu mainīt zondes pozīciju - "Philae" pacēlās augstāk par četriem centimetriem un tās korpuss pagriezts tā, lai saules paneļi tvertu maksimāli vairāk gaismas, skaidro BBC.
Pat, ja ar zondi nedēļas nogalē neizdosies nodibināt kontaktus, zinātnieki ir visumā apmierināti ar jau saņemto datu apjomu. Tiek lēsts, ka jau pirms pēdējā kontakta ar "Philae" iegūti 80 % no misijas primārajam zinātniskajam uzdevumam nepieciešamajiem datiem. Piektdienas naktī tie papildināti vēl vairāk.
Vēstīts, ka Eiropas Kosmosa aģentūras zonde "Philae" trešdien atdalījās no satelīta "Rosetta" un nosēdās uz komētas "67P/Čurjumova-Gerasemenko". Šī ir pirmā reize kosmonautikas vēsturē, kad kāda ierīce novietota uz komētas.
"Philae" iepriekš sūtītie dati liecināja, ka tai nācies veikt nosēšanos vismaz trīs reizes, jo tās harpūnas nav izšāvušās.
Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zinātnieki atklāja, ka zonde pēc pirmās piezemēšanās, iespējams, atlēkusi atpakaļ no komētas virsmas par vairākiem simtiem metru. Ceturtdien no zondes tika saņemti pirmie attēli.
"Delfi", atsaucoties uz aģentūru LETA, jau ziņoja, ka "Rosetta" ar laboratoriju "Philae" tika palaista 2004.gadā, un satikšanās ar "67P/Čurjumova-Gerasimenko" komētu notika 510 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā attālums no mūsu planētas līdz Saulei.
Pati 1,3 miljardus eiro vērtā misija tika apstiprināta 1993.gadā.
Zondes galvenais uzdevums ir ar tās desmit zinātniskajiem instrumentiem paņemt komētas sastāva paraugus, lai zinātnieki varētu gūt priekšstatu par Zemes un citu planētu attīstību.
Lai nokļūtu līdz komētai, "Rosetta" četras reizes palidoja garām Marsam un Zemei, lai ar gravitācijas spēka palīdzību uzņemtu ātrumu un tad sāktu savu 31 mēnesi ilgušo hibernācijas periodu. Tas bija nepieciešams, jo "Rosetta" atradās pārāk tālu no Saules, lai to darbinātu Saules enerģija. Janvārī tika pārtraukts hibernācijas periods un tā tika "pamodināta". Kopumā "Rosetta" ceļā uz komētu nolidoja 6,5 miljardus kilometru.
Līdz šim komētu izpēte lielākoties notika, tikai palidojot tām garām vairāku kilometru attālumā un uzņemot attēlus.
Plānots, ka "Philae" sešus mēnešus pētīs komētas uzbūvi un sastāvu. Kad beigsies laboratorijas darbības laiks, "Rosetta" kopā ar komētu turpinās ceļojumu apkārt Saulei, līdz sasniegs Jupitera orbītu.
2008.gadā "Rosetta", garām lidojot, izpētīja latviešu astronoma Kārļa Šteina (1911-1983) vārdā dēvēto asteroīdu "2867 Šteins".
1935. un 1936.gadā Šteins strādāja Krakovas observatorijā Polijā, kur viņš pirmais noteica asteroīda "1933 OP=QP" precīzu orbītu un ieguva tiesības tam dot nosaukumu "1284 Latvia".
Lai arī līdz šim identificēti tūkstošiem asteroīdu, tikai retais no tiem ir pētīts no neliela attāluma un tikai 14 asteroīdiem ir ar Latviju saistīts vārds.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
