Kremlis turpinās uzmanīt Latvijas krievvalodīgos, norāda Bžežinskis  (76)

"Runa nav tikai par etniskajiem krieviem, bet arī par krievvalodīgajiem, tā saucamajiem tautiešiem. Šajā kontekstā Kremlis turpinās uzmanīt Igaunijas un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotājus... Es nebrīnīšos, ja uz šāda pamata arī Braitonas pludmali [Ņujorkā] nosauks par savu interešu zonu," atzīmējis Bžežinskis.

Politikas eksperts ir pārliecināts, ka Krievijas taktiskais mērķis ir iebiedēt Eiropu ar savu militarizāciju, iznīcinātājiem, kuģiem un mācībām. Savukārt stratēģiskais mērķis esot sagraut apvienoto Eiropu kā spēcīgu starptautiskās pasaules spēlētāju un atdalīt to no ASV. Bžežinskis norādījis, ka Putins saprotot, ka Eiropas Savienība nav "pārāk integrēta", jo tajā ietilpst liels skaits valstu, tādēļ viņa darbības ir vērstas uz Eiropas sadalīšanu.

"Kā gan citādāk var izskaidrot negaidītu krievu militāro lidmašīnu kaisli doties patrulēt uz nekurieni, tālu prom no Krievijas robežas, un atgriezties no nekurienes," viņš turpina.

Ukrainas jautājumā eksperts paudis uzskatu, ka Krievija turpinās "traucēt" Ukrainas neatkarīgās valsts uzturēšanu. "Ja neatkarība ilgā laika posmā tiks asociēta ar sociāliem nemieriem un ekonomiskajām problēmām, radīsies jautājumi par neatkarības saglabāšanas iespējām," atzīmē Bžežinskis.

Eksperts atzīmējis, ka Krievijas apsūdzības Rietumu virzienā par to, ka tieši viņi kurina karu, ir bez pamatojuma un varot tikt apgāztas ar faktu, ka Rietumvalstis atteikušās Ukrainai piegādāt bruņojumu uzbrukumu veikšanai.

Ņemot vērā augstākminēto, eksperts sacījis, ka Krievijai jāsniedz skaidrs signāls – ja Krievija neievēros ar Ukrainu noslēgtā pamiera nosacījumus, Rietumiem nebūšot citas izvēles kā pārskatīt bruņojuma piegādāšanas jautājumu.

Jau vēstīts, ka G20 notikušā samita laikā Rietumvalstis izdarījušas spiedienu uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš sestdien paziņojis, ka Krievijas karaspēka Ukrainā neesot.