Maskava ir nobažījusies, ka Kijevas "rusofobijas un nacionālistu grupu izmantošanas dēļ", kā arī pieaugot Ukrainas armijas spēkiem valsts austrumu reģionos, var notikt "etniskā tīrīšana", intervijā Vācijas kanālam ARD savas bažas paudis Kremļa saimnieks Vladimirs Putins.
"Atklāti sakot, mēs esam ļoti nobažījušies par iespējamām etniskajām tīrīšanām un Ukrainas pārvēršanos par neonacistu valsti. Kas gan mums būtu jādomā, ja cilvēki uz savām piedurknēm nēsā svastiku? Un kā ar SS emblēmām, ko mēs redzam uz dažu Ukrainas austrumos karojošu vienību ķiverēm? Ja tā ir civilizēta valsts, kur skatās varas iestādes? Viņi vismaz varētu atbrīvoties no šiem formastērpiem, viņi varētu likt nacionālistiem atbrīvoties no šīm emblēmām," Putina intervijā teikto citē raidsabiedrība RT.
Runājot par grūtībām Minskas miera plāna īstenošanā, Putins norāda, ka prokrieviskajiem kaujiniekiem ir skaidri iemesli nepamest ieņemtās pilsētas - bailes no atriebības.
"Patiešām, pašaizsardzības kaujiniekiem, piemēram, bija jāatstāj dažas ieņemtās pilsētas, kuras viņi vēl nav pametuši. Vai jūs zināt, kāpēc viņi to nedara? Es teikšu atklāti, tas nav noslēpums: jo cilvēki, kas cīnās pret Ukrainas armiju, saka - "Šie ir mūsu ciemi, mēs esam no šejienes. Te dzīvo mūsu ģimenes un mīļie. Ja mēs aiziesim, nacionālistu bataljoni ieradīsies un visus nogalinās," stāsta Putins.
"Tāpēc mēs baidāmies, ka tas var beigties šādā veidā. Ja tas notiks, tā būs katastrofa Ukrainai un Ukrainas tautai," uzver Kremļa saimnieks.
Putins intervijā noraidīja uzskatu, ka Krievijai ir ietekme konflikta atrisināšanai, akcentējot, ka tas izskatās pēc atbildības novelšanas uz Maskavu.
"Ukraina ir neatkarīga, brīva un suverēna valsts," piebilda Putins. Viņš paskaidroja, ka cilvēki, kuri redz, ka "viņu lieta ir taisnīga", kā tas ir pret valdību karojošo nemiernieku gadījumā, mūsdienu pasaulē "vienmēr iegūs ieročus", tai skaitā artilēriju un bruņutehniku.
Par spīti Maskavas nemitīgajiem noliegumiem, Rietumi apsūdz Krieviju ieroču, tehnikas un kaujinieku nosūtīšanā uz Ukrainu. Rietumi tam gan nekad nav snieguši "neapgāžamus pierādījumus", piebilst prokremliskais medijs RT. Prokrieviskie kaujinieki apgalvo, ka ieroči un tehnika iegūti no Ukrainas armijas bāzēm reģionā, ka arī atņemti Ukrainas spēkiem.
Savukārt Krievijas medijos vērojama pret Ukrainu vērsta propagandas kampaņa, bieži salīdzinot Ukrainas karavīrus un valdību ar nacistiem. Piemēram, Krievijas televīzijas "Pirmais kanāls" pārraidīja sižetu, kurā stāstīts, ka Ukrainas Nacionālās gvardes karavīriem par dienestu solīta zeme un divi vergi katram. Šis pats medijs ziņoja, ka Nacionālās gvardes karavīri Slovjanskā piesituši krustā puisēnu.
Vēstīts, ka kopš novembra sākuma novērots pastiprināts Krievijas kara tehnikas un dzīvā spēka pieplūdums Austrumukrainas reģionos, kurus kontrolē Maskavas atbalstīties kaujinieki. Par to ir paziņojuši ne tikai aktīvisti un Kijeva, bet arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un NATO.
Maskavas agresijas dēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar kritiku uzņemts G20 samitā Austrālijā, kas notika sestdien un svētdien. Kremļa saimnieks, kurš turpina noliegt Krievijas spēku atrašanos Ukrainā, samitu pameta nesagaidījis tā beigas.
Tikmēr Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka Kijeva ir gatava ļaunākajam scenārijam - atklātam karam ar Krieviju.
Konflikts Ukrainā aizsākās februārī, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
