Viņš arī norādīja, ka Putins Ukrainas prezidentu Petro Porošenko neuztver kā līdzvērtīgu sarunu partneri.
Ukraina nav galīgais mērķis, bet gan placdarms sarunām ar Rietumiem, skaidroja politologs. Caur Ukrainu Putins runā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un vadošo rietumvalstu līderiem.
"Ir vajadzīgi cilvēki, kas spētu Putinu pārliecināt par politiskās līnijas maiņu. Šādi potenciālie kandidāti it trīs - Romas pāvests Francisks, ASV eksprezidents Bils Klintons un Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs," norādīja eksperts.
"Putins ir ļoti frustrēts, viņš ļoti cieš no tā, kas ar viņu notika, un viņš pieprasa kaut ko, kas varētu mazināt ļoti neveiksmīgās Austrālijas vizītes efektu," skaidroja politologs.
Putins atrodas ļoti sarežģītā psiholoģiskā stāvoklī, un tas nesola labas politiskās sekas Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai un Ukrainai.
"Putins frustrācijas stāvoklī vienmēr atbild skarbi," viņš atgādināja.
Putins nevēlas oficiālu karu ar Ukrainu, bet viņš varētu sākt neoficiālā kara jaunu posmu posmu, kāds jau tika pieredzēts augustā, brīdināja Belkovskis.
Konflikts Ukrainā aizsākās februārī, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
