Ziemeļkoreja piedraudējusi ar jaunu kodolizmēģinājumu, atbildot uz ANO mēģinājumiem saukt Phenjanu pie atbildības par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem valstī, vēsta raidsabiedrība BBC.
Izolētās valsts Ārlietu ministrija ceturtdien apsūdzēja ASV, ka tās diriģē ANO rezolūcijas pieņemšanu, kas aicina izmeklēt pārkāpumus Ziemeļkorejā. Rezolūcijas apstiprināšana ir "liela ASV politiskā provokācija", un tāda agresija "padara neiespējamu turpmāku atturēšanos no jauna kodolizmēģinājuma", paziņoja Phenjana.
Phenjana uzstāj, ka rezolūcija ir balstīta "safabricētās liecībās" un ir neslavas celšana. Lai aizsargātos pret ASV, Ziemeļkorejas militārā atturēšana "tiks nebeidzami palielināta", brīdina Korejas pussalas valsts.
Ziemeļkoreja kodolizmēģinājumus ir veikusi jau 2006., 2009. un 2013. gadā. Nesen ar satelītu uzņemti attēli liecina par aktivitāti Ziemeļkorejas kodolobjektā, norāda BBC.
ANO Cilvēktiesību komisija otrdien pieņēma rezolūciju, aicinot Drošības padomi virzīt pret Ziemeļkoreju lietu Starptautiskajā Krimināltiesā par noziegumiem pret cilvēci. Phenjana ir noliegusi, ka Ziemeļkorejā notiku kādi pārkāpumi.
Rezolūcija ir balstīta februārī publicētā ANO izmeklēšanas komisijas ziņojumā. Analītiķi gan norāda, ka ir maz ticams, ka ANO Drošības padome pieļaus Ziemeļkorejas tiesāšanu, jo padomē veto tiesības ir Ķīnai un Krievijai, kuras varētu iestāties pret Phenjanas vajāšanu.
Vēstīts, ka ANO rīcībā ir pietiekami daudz pierādījumu, lai Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu varētu saukt pie atbildības par režīma pastrādātām "masveida" zvērībām pret iedzīvotājiem, uzskata ANO amatpersona.
Atspēkojot ANO ziņojumu, Ziemeļkoreja septembrī paziņoja, ka tas ir "naidīgu spēku" mēģinājums "aptraipīt tās tēlu" un "Korejas tautas izvēlēto sociālo sistēmu un ideoloģiju".
Oktobrī Ziemeļkorejas pārstāvji ANO paziņoja, ka valstī nav "ieslodzījuma nometnes", bet gan "aizturēšanas centri, kuros cilvēki tiek uzlaboti savā domāšanā un atskatās uz saviem pārkāpumiem".
Eiropas Savienības (ES) un Japānas izstrādāts ANO rezolūcijas projekts aicina saukt Ziemeļkoreju pie atbildības par noziegumiem pret cilvēci. Dokumentā gan nav izcelts Kima Čenuna vārds, norāda "Reuters".
Vēstīts, ka ANO pagājušā gada augustā sāka vēsturē pirmo izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem izolētajā Ziemeļkorejā, uzklausot no valsts aizbēgušo liecības. Phenjana izmeklēšanu uzskata par "politisku sazvērestību" un nav ļāvusi komisijai darboties savā teritorijā, kā arī ir atteikusies sadarboties.
Aculiecinieki komisijai pastāstījuši par sistemātiskām spīdzināšanām, badu un nāvessodiem. Izmeklētāju rīcībā ir "bagātīgas liecības" par cilvēktiesību pārkāpumiem noslēgtajā valstī, norādīja izmeklēšanas komisijas vadītājs Maikls Kirbijs.
Bēglis Kims Sogdžu, kura māte ir mirusi cietumā, bet viņas ķermenis paturēts eksperimentiem, stāstīja, ka kādā cietumā kameras durvis bijušas tikai pusmetru augstas, bet mazajā telpā sadzīti 40 - 50 ieslodzītie, kuri nevar ne apsēstie, ne stāvēt zemo griestu dēļ. "Jūs esat kā dzīvnieki un jums ir jārāpo kā dzīvniekiem," teikuši apsargi. Ieslodzītie baroti ar ūdeņainu zupu, kurā bijuši akmeņi.
Cita lieciniece ar ģimeni aizbēgusi no Ziemeļkorejas un Ķīnā nonākusi piespiedu laulībās, bet vēlāk arestēta un nosūtīta atpakaļ uz izolēto valsti. Lai novērstu iespējamo bēgšanu, cietuma amatpersonas saķēdējušas viņu kopā ar trim citām sievietēm.
Sievietēm, kas atgriežoties no Ķīnas ir stāvoklī, piespiedu kārtā tiek veikti aborti. "Ziemeļkoreja nevēlas lai valstī turpinās ķīniešu asinis," stāsta sieviete.
Citi liecinieki pastāstījuši par drošības iestāžu realizēto cilvēku nolaupīšanu, sišanu un pastāvīgu ieslodzīto pazemošanu.
Kādai sievietei cietumā likts spainī noslīcināt pašas jaundzimušo bērnu, bet kāds cits kopš dzimšanas nometnē dzīvojis vīrietis pārticis no ķirzakām un zāles, kā arī bijis liecinieks savas mātes un brāļa publiskam nāvessodam.
Cilvēktiesību pārkāpumi Ziemeļkorejā ir "sistemātiski, plaši un smagi", uzskata ANO.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
