Pērnā gada 21.novembrī Ukrainas valdības galva Nikolajs Azarovs sabiedrībai atklāja, ka Kijeva aptur gatavošanos asociācijas līguma parakstīšanai ar Eiropas Savienību (ES). Šis paziņojums izraisīja masveidīgus cilvēku nemierus un aizsāka traģiskos Neatkarības laukuma jeb Maidana protestus.
Pēc nedēļas, 28.novembrī, Austrumu partnerības samitā Viļņā toreizējais valsts prezidents Viktors Jaunukovičs arī izpildīja premjera solīto un līgumu neparakstīja. Taču traģiskie Maidana protesti sākās uzreiz pēc Azarova paziņojuma. Tauta, iebilstot pret lēmumu neparakstīt līgumu un Ukrainas promaskavisko varu, jau 21.novembrī uzsāka plašas demonstrācijas.
Pēc varas iestāžu mēģinājumiem demonstrantus Kijevas Maidanā ar spēku izdzenāt, protesti tikai pieņēmās spēkā un pārņēma arī citas valsts daļas. 18. februārī protesti pārvērtās asiņainās drošības spēku un protestētāju sadursmēs, kas turpinājās līdz 20. februārim un noveda pie vairāk nekā 90 cilvēku nāves.
Drošības spēki tiek vainoti uguns atklāšanā pa demonstrantiem. Daudzi neapbruņoti protestētāji krita no snaiperu lodēm.
Prezidents Viktors Janukovičs pēc šiem notikumiem aizbēga no valsts.
Neilgi pēc Janukoviča aizbēgšanas par valsts prezidentu tika ievēlēts oligarhs Petro Porošenko, savukārt Krievija okupēja Ukrainas pussalu Krimu.
Ukrainas austrumos aizvien notiek asiņainas kaujas, savukārt rietumu sabiedrība asi nosoda Kremļa iejaukšanos Ukrainas iekšpolitikā.
Foto – Maidana nemieru spilgtākās fotogrāfijas:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
