Krievijas informācijas kampaņa un saistītās militārās darbības atbilst jaunas karadarbības formas raksturojumam, kur robeža starp mieru un karu, ārzemju militāro spēku un vietējām pašaizsardzības grupām ir izplūdusi un cīņas lauks ir pārvietojies no fiziskām lokācijas vietām uz populācijas sirdīm un prātiem, secināts NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Rīgā ziņojumā.
Krima autoru redzējumā varētu būt izmēģinājums Krievijas jaunajai karadarbības formai.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs Rīgā analizējis Krievijas informācijas kampaņu pret Ukrainu laika posmā no Austrumpartnerības samita Viļņā pērnā gada 28. un 29.novembrī līdz Krimas aneksijai šī gada 16.martā, iekļaujot arī informāciju vēlāk piedzīvotiem notikumiem, piemēram, avioreisa MH17 notriekšanu Ukrainas teritorijā.
Ziņojumā norādīts, ka gadu gaitā Krievija pētījusi dažādas sabiedroto operācijas un pielāgojusi savu militāro plānošanu mūsdienu realitātei. Šīs mācības Krievija pārbaudīja 2008.gada augustā karā ar Gruziju, kas bija pirmais kiberkaradarbības un informatīvās operācijas izmantošanas gadījums kombinācijā ar tradicionālajām militārajām operācijām.
NATO centrs uzsver jēdziena "krievu pasaule" nozīmīgumu. Tas demonstrē centienus uzturēt vienotu krievu valodas informatīvo telpu ārpus Krievijas robežām, proti, galvenokārt bijušās PSRS teritorijā.
Ziņojumā skaidrots, ka lielākie Krievijas TV kanāli jau kopš krīzes sākuma tika aktīvi iesaistīti viedokļu veidošanā par situāciju Ukrainā. Kontroli pār medijiem īsteno Krievijas prezidenta administrācija, iekļaujot arī "interneta troļļus", kas ir augošs, bet neizpētīts fenomens, kas tiek izmantots, lai atbalstītu Krievijas valdības veidoto naratīvu.
Šajā stāstījumā dominē vairākas tēmas - Krievijas slāvu un pareizticīgo civilizācijas nostādīšana pretī "dekadentajai" Eiropai, Ukrainas piederības Eirāzijai un Eirāzijas ekonomiskajai savienībai uzsvēršana; "krievu pasaules" nozīmīgums, apvienojot slāvus un radot priekšstatu, ka krievi un ukraiņi ir viena nācija, kā arī atzīstot Krievijas pārākumu; ukraiņu kā pseidonācijas, kas nespēj vadīt savu valsti, attēlošana; atsauces uz Otro pasaules karu, tādējādi izceļot naidu pret nacistiem un to saistot ar Ukrainas Maidana protestētājiem, kas tika gānīti par nacionālistiem, nacistiem un fašistiem, kas apdraud Ukrainas etniskos krievus; rietumu šķelšana, izmantojot dažādas Eiropas Savienības (ES) valstu intereses, kā arī pozicionējot ES pret ASV; juridisku un vēsturisku apstākļu izmantošana, lai attaisnotu Krievijas darbības Ukrainā.
Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka no Krievijas izbraukušo iedzīvotāju loma šīs valsts stratēģijā ir nozīmīga un tā nākotnē ir jāņem vērā. Īpaši nozīmīga ietekme uz drošību ir tajās valstīs, kam ir robeža ar Krieviju. Stratēģija, ko Krievija jau ir izmantojusi Ukrainā, visticamāk, būtu visefektīvākā tajās valstīs, kur ir lielas krieviski runājošo cilvēku grupas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
