Delfi foto misc. - 31241
Foto: RIA Novosti/Scanpix
Kopš konflikta Ukrainā ievērojami palielinājusies Krievijas militārā aktivitāte Ziemeļamerikas pusē, atsaucoties uz Ziemeļamerikas Aerokosmiskās aizsardzības komandas (ZAAK) ģenerāli, vēsta portāls "The Globe and Mail".

"Es domāju, ka mēs skaidri redzam, ka draudi šobrīd kļuvuši par ekstrēmistiskiem, un mēs redzam, ka Krievija kļūst par mūsu drošības problēmu," norādīja ģenerālis Čārlzs Džeikobijs.

"Es zinu, ka kanādieši ir labi informēti par nevēlamiem un nepaziņotiem Krievijas stratēģisko sistēmu izaicinājumiem, kas darbojas ASV aizsardzības identifikācijas un Kanādas gaisa aizsardzības zonās," skaidroja Džeikobijs, runājot par Krievijas gaisa spēku lidojumiem virs Arktikas. "Krievija ir saglabājusi spēju satriekt mūsu valstis tādā veidā kā neviena cita valsts. Viņi turpina investēt un pierādīt, ka gatavojas turpināt iesākto."

Ģenerālis skaidroja, ka ZAAK pienākums ir "novērst un pierādīt, ka mēs esam spējīgi, un mums ir nodoms aizstāvēt Kanādas un ASV suverenitāti".

Krievijas klātbūtne ASV un Kanādā palielinājusies kopš 2007. gada.

Džeikobijs portālam uzsvēra, ka Krievija nav vienīgā valsts, kas ir drauds Ziemeļamerikas drošībai, arī Ziemeļkoreja tiek uzskatīta par draudu.

Ziņots, ka, pieaugot spriedzei starp Rietumiem un Krieviju, kārtējo provokatīvo soli grasās spert Maskava, paziņojot par plāniem nosūtīt savus tālas darbības bumbvedējus uz Meksikas līci.

Krievija pēdējā laikā ir palielinājusi savu militāro aktivitāti. Kopš marta fiksēti gandrīz 40 dažādi incidenti, kas ir "balansēšanas uz kara robežas", secināts 10. novembrī publicētā Eiropas Vadības tīkla (ELN) ziņojumā.

Ar kodolieročiem bruņotas valsts un kodolieročiem bruņotas NATO sliktās attiecības "labākajā gadījumā ir bīstamas", bet sliktākajā tās var izrādīties "katastrofālas", brīdina ELN, kas apvieno Eiropas bijušos aizsardzības un ārlietu ministrus.

NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs novembra sākumā norādīja, ka Krievija pēdējās nedēļās Eiropas gaisa telpā izmanto lielākus un sarežģītākus militāro lidmašīnu formējumus, kas varētu liecināt par Maskavas vēlmi parādīt sevi kā lielvaru.

Starp trim bīstamākajiem ir 3. martā noticis incidents, kad lidsabiedrības SAS pasažieru lidmašīna, kas pacēlās no Kopenhāgenas lidostas, gandrīz sadūrās ar Krievijas izlūkošanas lidmašīnu, kura pārvietojās gaisā bez transpondera - ierīces, kas identificē lidaparātu.

Tāpat pie bīstamajiem izcelts 5. septembra incidents, kad no Igaunijas pierobežas nolaupīts un uz Krieviju aizvests Igaunijas Drošības policijas darbinieks, kā arī iespējamās Krievijas zemūdenes medības Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos oktobrī.

NATO iznīcinātāji vairākkārt ir pacēlušies gaisā, kad Krievijas kaujas lidmašīnas un bumbvedēji tika pamanīti virs Baltijas, Ziemeļjūras un citur. Dažos gadījumos Krievijas lidmašīnas neizmantoja borta transponderus, "radot draudus civilajām lidmašīnām", liecina NATO ziņotais.

2014. gadā NATO lidmašīnas Krievijas lidaparātus virs Eiropas pārtvērušas jau vairāk nekā 100 reizes, kas ir trīs reizes vairāk par pagājušā gada kopējo skaitu, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!