Viljams Brauders ir Lielbritānijā bāzētā ieguldījuma fonda "Hermitage Capital Management" izpilddirektors. Viņš bija nolīdzis Krievijas advokātu Sergeju Magņitski, kuru arestēja 2008. gadā, kad viņš nodokļu krāpniecībā apsūdzēja Krievijas amatpersonas, bet rezultātā tika apsūdzēts pats. 2009. gadā jurists izmeklēšanas izolatorā mira nesniegtas medicīniskās palīdzības dēļ.
Brauders ir zināms kā aktīvs Kremļa un tā īstenotās politikas kritiķis.
Dokumenti, kas iesniegti piektdienas, 21. novembra, vakarā ASV tiesā Ņujorkā, atklāj informāciju par iespējamo Braudera nolaupīšanas plānošanu.
"Pārstāvis ASV advokātu birojā vērsās pie manis un paskaidroja, ka birojs ir saņēmis konfidenciālu informāciju, ka nenoskaidrotas personas vēlās algot privātus izmeklētājus, lai mani atrastu un nogādātu Krievijā," norādīja Brauders.
"Līdz ar to, kad ASV advokātu birojs mani informēja, es biju satraukts. Es sapratu, ka informācija, ko tie sniedz, ir ticams apdraudējums, ka Krievijas kriminālās varas pārstāvji, ko, visticamāk, atbalsta Krievijas valdība un/vai slepenpolicija, plāno mani nolaupīt un izvest no valsts."
Magņitskis kā Lielbritānijas investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Krievijā un investīciju fonda vadītājs Brauders tika apsūdzēti lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem 522 miljonu rubļu apmērā. Lieta tika slēgta pēc Magņitska nāves, tomēr 2011.gada augustā tika atsākta.
Pērnā gada jūlijā Maskavas tiesa par vainīgu nodokļu nemaksāšanā atzina 2009. gadā izmeklēšanas izolatorā mirušo juristu Magņitski.
Tāpat par krāpšanos ar nodokļiem Maskavas tiesa atzina par vainīgu arī fonda vadītāju Brauderu, kuru tiesāja aizmuguriski.
Brauderam, kuru izdot Krievijai starptautiskā policijas aģentūra "Interpol" ir atteikusies, Maskavas tiesa piesprieda deviņu gadu cietumsodu, bet lietu pret Magņitski nolēma izbeigt.
"Hermitage Capital" vadītājs Brauders nosodīja prāvu, sakot, ka tā ir "atriebības akts pret tiem, kas izgaismoja korumpētu amatpersonu kriminālo grupējumu".
Magņitska tiesāšana un nāve izraisīja diplomātisko strīdu starp Krieviju un ASV. 2012. gada beigās ASV prezidents Baraks Obama parakstīja tā dēvēto Magņitska likumu, kas paredz noteikt sankcijas pret personām, kuras ir atbildīgas par Magņitska nāvi, savukārt Krievija uz to reaģēja, pieņemot likumu, kas liedz amerikāņu ģimenēm adoptēt bērnus no Krievijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
