Eiropā sāk iezīmēties robeža starp brīvību un nebrīvību, piektdien uzstājoties forumā Viļņā, sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Procesi, kas pērn aizsākās Ukrainā pēc Viļņas samita, Eiropas vēsturē, tās politikā un attiecībās starp tautām radījuši milzīgas izmaiņas, norādīja prezidente, uzsverot, ka Ukrainai ir jāsniedz palīdzība, jo tā cīnās ne tikai par savu, bet arī visas Eiropas mieru.
"Šodien mēs esam liecinieki tam, kā, paejot vienam gadam, Eiropā sāk iezīmēties frontes līnija starp brīvību un nebrīvību, starp meliem un patiesību. Diemžēl šī līnija ir iezīmēta ar asinīm. Kā redzams, pat 21.gadsimtā par brīvību ir jācīnās un tā ir jāaizsargā katru dienu," forumā "Tuvojoties Lietuvas neatkarības atjaunošanas 25.gadadienai", Viļņas Dižkungaišu pilī norādīja prezidente.
"Mums tas ir būtiski svarīgi, ka valsts, kas ir izvēlējusies brīvības ceļu, tiek atbalstīta, jo Ukraina necīnās tikai par savu neatkarību vien. Ukraina cīnās par mieru Eiropā šodien un nākotnē. Tāpēc tas ir mūsu pienākums palīdzēt katrai valstij, kas cīnās ar plēsīgu un agresīvu kaimiņu, kura rokas jau diemžēl ir asinīs," uzsvēra Grībauskaite.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
