Ieejot sultāna Ahmeta jeb Zilajā mošejā, kur viņu sagaidīja muftijs Rahmni Jarans, Romas katoļu baznīcas galva atbilstoši musulmaņu paradumam noāva apavus.
Vēlāk viņš devās uz Svēto Sofiju, kas savulaik bija lielākais dievnams visā kristīgajā pasaulē, taču pēc Konstantinopoles pakļaušanas Osmaņu impērijai 1453.gadā tā tika pārveidota par mošeju. 1935.gadā Svētā Sofija kļuva par muzeju.
Pie Svētās Sofijas pāvestu sagaidīja ļaužu pūļi, kas māja ar Turcijas, Vatikāna un Argentīnas karodziņiem.
Iepriekšējā dienā Francisks, iesākot savu trīs dienu ilgo vizīti Turcijā, apmeklēja Ankaru, kur tikās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Stambulā pāvestu sveica arī Konstantinopoles ekumēniskais patriarhs Bartolomejs, ar kuru kopā Francisks svētdien noturēs dievkalpojumu, atzīmējot svētā Andreja dienu.
Pēcpusdienā Francisks noturēs dievkalpojumu katoļu Svētā gara katedrālē, uzrunājot Turcijas nelielās katoļu kopienas locekļus.
Saskaņā ar paša Vatikāna datiem no 76 miljonus lielā Turcijas iedzīvotāju kopskaita tikai 0,07% ir katoļi.
Par drošību, pāvestam uzturoties Stambulā, gādā 7000 policistu.
Franciska vizīte Turcijā noslēgsies svētdien.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
