Ceturtdien ar runu par stāvokli valstī, kuru skārušas ekonomiskās problēmas un spriedze attiecībās ar Rietumiem Maskavas agresijas pret Ukrainu dēļ, uzstājas Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Uzrunu abu parlamenta palātu deputātiem, valdības locekļiem, gubernatoriem un sabiedrības elites pārstāvjiem Putins sāka ar pateikšanos visiem Krievijas iedzīvotājiem par atbalstu un solidaritāti laikā, kad "izšķiras valsts liktenis", ziņo Krievijas mediji.
Krieviju gribēja sagraut pēc "Dienvidslāvijas scenārija", uzskata Putins, norādot, ka "bija acīmredzama" informācijas, politiskā un finanšu palīdzība "separātisma atbalstam Krievijā" pa "specdienestu līniju".
"Un nešaubos, ka mūs labprāt palaistu pēc Dienvidslāvijas sabrukuma un sadalīšanas scenārija ar visām izrietošajām traģiskajām sekām. Neizdevās. Mēs to nepieļāvām," Putinu citē aģentūra "RIA Novosti".
"Nevienam neizdosies sasniegt militāro pārākumu pār Krieviju. Mūsu armija ir moderna, kaujasspējīga, kā tagad saka, laipna, bet draudīga. Mums pietiks spēka, gribas un vīrišķības mūsu brīvības aizstāvēšanai," brīdināja Putins.
Krimas pievienošanu Krievijai Putins nosauca par vēsturisku notikumu. "Krievijai Krima iemieso milzīgu civilizācijas un sakrālo nozīmi, tā Krievijas iedzīvotāji pret to attieksies no šī brīža un vienmēr," Putinu citē aģentūra "Tass".
Katrai tautai ir neatņemamas tiesības pašai izvēlēties savu attīstības ceļu, "Krievija pret to vienmēr izturēsies ar cieņu, tas attiecas arī uz Ukrainu", norādīja Krievijas prezidents. Tikmēr runas par cilvēktiesībām un starptautisko tiesību ievērošanu Ukrainā Putins nodevēja par liekulīgām un "valsts apvērsumu piesedzošām". "Tas ir vienkārši tīrs cinisms," raksturoja Putins, norādot, ka aiz šīm runām attaisnota vardarbība un valsts apvērsums.
Prezidents uzsvēra, ka vajag nevis politizēt, bet sniegt Ukrainai ekonomisku palīdzību reformu veidā, ko "Rietumu kolēģi nesteidz darīt". Tikmēr Krievija Ukrainas ekonomiku pēdējā laikā kreditējusi aptuveni 33 miljardu dolāru (27 miljardi eiro) apmērā, apgalvo Putins.
Krievijas līderis pauda pārliecību, ka Rietumu sankcijas pret valsti nav viss "ASV un sabiedroto" reakcija uz notikumiem Ukrainā un "Krimas pavasari", bet gan, lai "ierobežotu Krievijas augošās iespējas, iespaidot to, vai vēl labāk – izmantot savās interesēs".
"Sankcijas, protams, ir kaitīgas, bet kaitīgas visiem, tai skaitā tiem, kas tās iniciē," norādīja politiķis.
"Runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas ir bezjēdzīgi," uzsvēra Putins.
Krievija aizstāvēs pasaules daudzveidību un vēstīs "patiesību ļaudīm ārzemēs", skaidroja Putins. Tāpat tiks aktīvi attīstīti lietišķie un humānie kontakti, zinātnes, izglītības un kultūras sakari. "Un to mēs darīsim pat apstākļos, kad dažu valstu valdības cenšas apkārt Krievijai uzcelt gandrīz vai jaunu Dzelzs priekškaru," paziņoja Krievijas līderis.
Krievija negrasās iesaistīties bruņošanās sacensībā, bet
valsts aizsardzības spējas tiks nodrošinātas, solīja Kremļa saimnieks. Tikmēr turpināšana
veidot ASV pretraķešu aizsardzības vairogu rada draudus ne tikai Krievijai, bet
arī visai pasaulei un pašai Vašingtonai, uzskata Putins, jo tas rada "bīstamu
neievainojamības ilūziju, pastiprina tiekšanos pēc vienpusējiem, bieži
nepārdomātiem lēmumiem un papildu riskiem".
Krievija negrasās saraut attiecības ar Eiropas Savienību (ES) un ASV, kā arī "neies pa pašizolācijas, ksenofobijas, aizdomīguma, ienaidnieku meklēšanas ceļu", norādīja prezidents.
Uzrunā Putins plaši pievērsās arī valsts ekonomikas un sociālās attīstības jautājumiem.
"Mēs esam gatavi pieņemt jebkur laika mesto izaicinājumu un uzvarēt," runu noslēdza Putins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
