Ukrainā izveidojusies situācija un Eiropas Drošības un aizsardzības organizācijas (EDSO) nespēja to atrisināt rada draudus EDSO turpmākajam darbam, Bāzelē, Šveicē, atklājot organizācijas ministru sanāksmi, sacīja tās augstākās vadības pārstāvji.
"Ukrainas krīze ir novedusi pie EDSO institucionālās krīzes, pie eksistenciālas krīzes," paziņoja EDSO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājs soms Ilka Kanerva.
Krievija ir spējīga šo krīzi atrisināt, bet to nedara, viņš norādīja.
"Tas ir Krievijas spēkos - pārtraukt kaujinieku atbalstīšanu, kā arī atbrīvot Krimu. Krievija arī varētu atbrīvot Gruzijas un Moldāvijas teritorijas," uzsvēra Kanerva.
EDSO var izzust, ja tās darbības principi netiks mainīti, sēdē sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins.
Viņš arī uzsvēra, ka Kijeva pilnībā atbalsta EDSO īpašās monitoringa misijas darbu.
Tomēr organizācijai nav izdevies gūt taustāmus rezultātus.
"Gada gaitā mēs mēģinājām pielietot dažādus instrumentus, kas ir EDSO rīcībā, tomēr to ietekme izrādījās ļoti ierobežota," norādīja ministrs.
"EDSO ir jārīkojas apņēmīgāk, pretējā gadījumā tā aizies nebūtībā - kā organizācija, kas nespēj reaģēt uz laikmeta izaicinājumiem. Vēsture sniedz mums daudz tamlīdzīgu piemēru," viņš sacīja.
Pašreizējais EDSO priekšsēdētājs Didjē Burkhalters atgādināja, ka atbilstoši statūtiem visi EDSO lēmumi tiek pieņemti konsensa ceļā, tas ir, katra valsts, ieskaitot Krieviju, tos var nobloķēt.
Burkhalters atzina, ka tas sarežģī lēmumu pieņemšanu, tomēr atturējās no tik radikālu spriedumu izteikšanas, ar kādiem nāca klajā Parlamentārās asamblejas prezidents.
Koncentrējoties uz Ukrainas krīzes atrisināšanu, spēka citām iniciatīvām nepietiek, sacīja EDSO ģenerālsekretārs Lamberto Zanjērs.
"Resursi [Ukrainas virzienā] tika novadīti no citiem būtiski svarīgiem virzieniem, tāpēc daži projekti, tādi kā robežkontroles programma Dušanbē, sākot ar 2015.gada janvāri, var tikt apturēti," brīdināja Zanjērs.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
