Aprit ceturtdaļgadsimts, kopš austrumvācieši sāka ieņemt 'Stasi' birojus  (4)

"Mēs vēlējāmies iznīcināt varas aparātu un taisnīgu solidaritātes sabiedrību," atceras 61 gadu vecā Barbara Zengevalde.

Divas nedēļas pēc Berlīnes mūra krišanas tādi cilvēktiesību aktīvisti kā Zengevalde kopā ar iepriekš politiski pasīvajiem ierindas cilvēkiem bez vardarbības pielietošanas ieņēma "Stasi" vietējo biroju Erfurtē, pieliekot punktu komunistu slepenpolicijas arhīva dokumentu dedzināšanai, kuras radītie dūmi jau vairākas dienas klājās pār pilsētu.

Tā bija pirmā reize, kad tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) ierindas pilsoņi iedrošinājās atklāti iestāties pret visuvareno "Stasi".

"Mums, vienkāršajai tautai, nebija nekāda priekšstata par slepeno dienestu," atzīst Zengevalde. "Taču mēs vēlējāmies slepeno dienestu likvidēt."

Desmitgadēm ilgi "Stasi" bija izspiegojusi viņu saraksti un telefonsarunas, piespiedusi desmitiem tūkstošu ierindas cilvēku kļūt par informatoriem un ziņot par savu kaimiņu, draugu un pat ģimenes locekļu politiskajām aktivitātēm.

Erfurtiešu rīcība iedvesmoja cilvēkus rīcībai visā VDR, lai apturētu "Stasi" arhīvu iznīcināšanu.

1989.gada 4.decembra akcija Erfurtē sākās ar to, ka kāds šoferis ar savu kravas automašīnu aizsprostoja "Stasi" biroja ieeju, lai neļautu aizvest sasmalcināto un sadedzināto dokumentu atliekas.

"Bija tik daudz to, kas vēlējās pārmaiņas un pārvarēja savas bailes," atceras Zengevalde. "Tur bija pensionāri ar zemessardzes rokas apsējiem un jaunas sievietes ar bērniem uz rokas. Viņi bija tikpat vērtīgi kā tie no mums, kas cīnījās jau ilgāku laiku. Tas bija revolucionārs laiks, kāds šodien nav iedomājams."

Katra diena nesa jaunus atklājumus par Sociālistiskās vienības partijas (SED) režīmu, kas faktiski beidza pastāvēt 3.decembrī.

"Esiet gatavībā!" savā skrejlapā mudināja antikomunistiskās kustības jumta organizācija "Jaunais forums", kas bija izveidojies jau Berlīnes mūra krišanas priekšvakarā.

Aktīvisti Erfurtē šo uzsaukumu pavairoja 4000 eksemplāros un 3.decembra vakarā sāka mest savu kaimiņu pastkastītēs, cerot, ka viņiem pievienosies pietiekami daudz cilvēku, lai "Stasi" nemēģinātu pretoties.

Viņi bija jau iepriekš lūguši gan pilsētas mēru, gan policiju, gan prokuratūru nepieļaut dokumentu iznīcināšanu. "Nebija tā, ka mēs viņiem uzticētos, taču mēs vēlējāmies viņus izmantot," skaidro Zengevalde.

Taču VDR varasiestādes nevēlējās palīdzēt pilsoņiem uzzināt par pašu pārstāvētās varas noziegumiem, ko slēpa "Stasi" arhīvi. Tāpēc pilsoņu vienīgā iespēja bija pašiem mēģināt nevardarbīgi ieņemt "Stasi" mītni.

Federālais "Stasi" arhīvu pārraudzības komisārs Rolands Jāns, kurš savulaik pats bijis disidents un ticis izraidīts no VDR, atzīst, ka Erfurtes notikumi bija signāls "Stasi" biroju ieņemšanai visā valstī.

Tā paša 4.decembra vakarā komunistu slepenpolicijas biroji tika ieņemti Zūlā un Leipcigā, kamēr galvenā "Stasi" mītne, kas atradās Berlīnes Lihtenbergas rajonā, tika ieņemta tikai 1990.gada 15.janvārī.

"Tādējādi ļaudis miermīlīgo protestu kustību pārvērta miermīlīgā revolūcijā," uzsver Jāns.

Viņš ir pārliecināts, ka, pateicoties tikai tiem drosmīgajiem cilvēkiem, kas toreiz ieņēma "Stasi" birojus, šodien vācieši var iepazīties ar lietām, kuras par viņiem savulaik bija ierosinājusi komunistiskā režīma slepenpolicija.

Šodien pētniekiem un žurnālistiem ir brīva pieeja "Stasi" arhīviem, kas ļauj iepazīstināt jauno vāciešu paaudzi ar totalitārās valsts kontroles sistēmu, kura tik ilgi spēja apspiest tautas pretestību SED režīmam.

Pēc "Stasi" biroja ieņemšanas Zengevalde vadīja pašu pilsoņu izveidotu izmeklētāju grupu, kas sāka slepenpolicijas noklausīšanās iekārtu meklēšanu pilsētas uzņēmumos un iestādēs, un tāda tika atrasta pat pastā.

Lai gan "Stasi" bija pēdējais komunistiskā režīma bastions, kas krita, un pilnībā izmantoja tam doto laiku, lai censtos iznīcināt liecības par saviem noziegumiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem izdevās to lielā mērā novērst, norāda Zengevalde. "Mēs spējām demonstrēt šādu drosmi, un ir vērts iestāties par savu pārliecību," uzsver kādreizējā antikomunistiskās kustības aktīviste.