Delfi foto misc. - 38845
Foto: Reuters/Scanpix

Par spīti nabadzībai un izolācijai Ziemeļkoreja nežēlo resursus kiberkara vienībai "121. birojs", laikā, kad Phenjana nonākusi aizdomās par uzņēmuma "Sony Pictures Entertainment" datoru uzlaušanu, vēsta portāls "Business Insider".

Ziemeļkoreja ir noliegusi savu saistību ar novembrī notikušo uzbrukumu, kura laikā nopludināti vairāku vēl nepabeigtu filmu kadri, bet avots ASV drošības iestādēs norādīja, ka tieši Phenjana tiek turēta aizdomās par šo noziegumu, skaidro medijs.

Tikmēr pārbēdzēji no komunistiskās valsts stāsta, ka Ziemeļkorejas "121. birojā", kas ir elitārās spiegu aģentūras - Galvenā izlūkošanas biroja - struktūrvienība, darbojas valsts talantīgākie datoreksperti. "121. birojs" tiek izmantots, lai spiegotu un rīkotu sabotāžas.

Drošības eksperti uzskata, ka Ziemeļkorejai ir aktīva kiberkara kapacitāte. Pārsvarā Phenjanas datoruzbrukumi ir vērsti pret Dienvidkoreju, ar kuru Ziemeļkoreja tehniski joprojām ir kara stāvoklī kopš 1950. - 1953. gada kara.

Ziemeļkorejas militārie hakeri tiek atlasīti no talantīgāko jauniešu vidus, kuri tiek apmācīti jau no 17 gadu vecuma, atklāja Jangs Sedžuls, kurš kopā ar topošajiem hakerim studējis datorzinātni Ziemeļkorejas militārajā koledžā un Automātikas universitātē, pirms aizbēga no valsts pirms sešiem gadiem.

"121. birojā", kurš tiek uzskatīts par elitāru armijas vienību, darbojas aptuveni 1800 kiberkaravīru, norāda Jangs. "Viņu stiprākais ierocis ir kiberuzbrukumi. Ziemeļkorejā to sauc par Slepeno karu," viņš stāsta.

Kāds viņa draugs strādājot vienības ārzemju komandā, bet oficiāli viņš ir Ziemeļkorejas tirdzniecības firmas darbinieks, stāsta bēglis. Draugam un viņa ģimenei piešķirts liels dzīvoklis labā Phenjanas rajonā, kibereksperti Ziemeļkorejā ir spēcīgi un bagāti cilvēki, viņš skaidro.

Jāpiebilst, ka Ziemeļkorejas galvaspilsētā ir iespēja dzīvot vien elitāram izredzēto slānim, bet pārējiem jāsaņem īpaša atļauja, lai vispār drīkstētu ceļot un apciemot Phenjanu.

Universitātes studentam ir liels gods tikt izvēlētam par nākamo kiberkaravīru, stāsta Kims Hengkvangs, bijušais zinātnes profesors no Ziemeļkorejas.

Pagājušajā gadā kiberuzbrukumu piedzīvoja 30 000 datoru Dienvidkorejas bankās un raidsabiedrībās. Līdzīgi kā ar novembra uzbrukumu "Sony Pictures", tajā aizdomas krīt uz Ziemeļkoreju.

Pēc dažiem mēnešiem tika uzlauzta Dienvidkorejas prezidenta interneta vietne, kurā parādījās uzraksts "Lai dzīvo ģenerālis Kims Čenuns, atkalapvienošanās prezidents". Seula paziņoja, ka aizdomās tur Phenjanu, lai gan par uzbrukumu sākotnēji atbildību uzņēmās kāda nezināma hakeru grupa. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!