Uz koka laipām, kas apsegtas ar audumiem, kas piesūkušies ar mitrumu, atrodas trīs sirmgalves. Viena no viņām ietinusies pūkainā peļu krāsas lakatā. Otra sausā rokā tur metāla kruķi un viņai galvā ir izbalējusi ūdeļādas cepure. Trešās sirmie mati ir izpūruši. Viņas uztūkušās kājas karājas pār laipas malu. Saņēmusi vaigus ar mazajām plaukstām viņa šūpo galvu, nosakot: "Ak, dievs… dievs." Viņa raud.
"Es taču teicu - man ir 82 gadi," elš sirmgalve. "Es pārdzīvoju karu, un uz vecumu man nākas klausīties ko tādu… Es lūdzu nelamāties mātes vārdiem. Lūdzu…"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
