Intervijā raidorganizācijas BBC ekonomikas žurnālistei Višalai Sripatmai Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite atkārtoja savus iepriekšējos izteikumus, ka Krievija demonstrē "īpašības, kas raksturīgas teroristiskai valstij".
Runājot par enerģētikas situāciju Eiropā, prezidente paziņoja, ka Krievijas lēmums atteikties no projekta "South Stream" ir pierādījums, ka Eiropas nostāja Ukrainas jautājumā ir pamatota.
"Parādās aizvien jauni gāzes avoti un tās piegādātāji. Pēc vairākiem gadiem gāzes tirgus noteikti izmainīsies, jo Eiropā sāks izmantot slānekli. Sašķidrinātās gāzes termināļa atvēršana Lietuvā spēs nodrošināt 90% no nepieciešamās gāzes visās trīs Baltijas valstīs, tāpēc "Gazprom" mums pilnīgi nav vajadzīgs. "Gazprom" aizvien retāk varēs izmantot kā politiskās ietekmes instrumentu Eiropā, un es par to priecājos," norādīja Grībauskaite.
Prezidente uzsvēra, ka kopīgiem spēkiem Eiropas Savienībai (ES) ir izdevies apturēt Krievijas līderi Vladimiru Putinu un nepieļaut gāzes resursu izmantošanu kā politiskas ietekmes instrumentu. "Tas ir lielisks piemērs vienotībai (..). Taču, ja Putins netiks apturēts, viņš pret Eiropu vērsīs ne tikai ekonomiskā spiediena pasākumus," brīdināja Lietuvas prezidente.
Aicināta komentēt ES noteiktās sankcijas pret Krieviju, prezidente uzsvēra, ka, īstenojot atbildes sankcijas, Putins vispirms ir sodījis savu valsti, jo krievi nevar ievest nepieciešamās preces. "Krievijas atbildes sankciju ieviešana veicina inflācijas un cenu pieaugumu Krievijā, un, cik esmu dzirdējusi, dažās valsts daļās sākušās runas par pārtikas talonu izdošanu. Atgriešanās Padomju Savienībā?" retoriski vaicāja Grībauskaite.
Runājot par konfliktu Ukrainā, prezidente norādīja, ka Ukraina cīnās par visu pasauli un par visu Eiropas valstu neaizskaramību. Viņa atzina, ka dialogu un sakarus svarīgi uzturēt ar visām kaimiņvalstīm. "Bet par kādu dialogu var runāt, ja agresors ne tikai uzbrūk un palīdz teroristiem, bet arī pats uzvedas kā terorists?" piebilda prezidente. Viņa vēlreiz atkārtoja, ka šobrīd Krievija demonstrē vairākas "teroristiskas valsts pazīmes".
Atbildot uz jautājumu par to, kad viņa pēdējo reizi runājusi ar Putinu, prezidente atbildēja, ka tas bijis 2010.gadā, kad Putins ieņēma Krievijas premjerministra amatu. Grībauskaite uzsvēra - kamēr Krievija neizmainīs savu uzvedību, viņai neesot nekādas vēlēšanās kontaktēties ar Krievijas vadītāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
