Lielbritānijā viesstrādnieku paverdzināšanā apsūdzētie latvieši attaisnoti apsūdzībās par krāpšanos  (4)

Izvērtējot izmeklētāju savāktos pierādījumus, tiesnesis secinājis, ka 28 gadus vecais Ivars Mežals un 36 gadus vecais Juris Valujevs nav vainīgi apsūdzību punktā par krāpšanos.

Abi vīrieši vēl joprojām ir apsūdzēti par nelicenzētu darbību darbā iekārtošanas starpniecības aģentūrā un Lielbritānijas imigrācijas likumu pārkāpšanu.

Abi apsūdzētie tiesā noliedza savu vainu visās apsūdzībās. Līdz ar Mežalu un Valujevu tiek tiesāta arī 33 gadus vecā Oksana Valujeva un 26 gadus vecā Lauma Vankova, kuras apsūdzētas par sazvērestību imigrācijas likumu pārkāpšanā.

Apsūdzētie Latvijas pilsoņi aizturēti pagājušā gada oktobrī apjomīgā Lielbritānijas likumsargu reidā, vērstā pret Latvijas un Lietuvas viesstrādnieku paverdzināšanu lauksaimniecības darbos Kembridžšīrā.

Lielbritānijas Nacionālā policija, Kembridžšīras policija sadarbībā ar nodarbinātības starpniecības uzņēmumu licenzēšanas aģentūru (GLA) reidā Visbīčā, Mārčā un Kingslinnā no verdzības apstākļiem atbrīvoja 80 viesstrādniekus, kas pārsvarā bija no Latvijas un Lietuvas.

Kembridžšīras vēsturē lielākais tiesībsargājošo iestāžu reids veikts pēc vairākus mēnešus ilgas izmeklēšanas.

Operācijas rezultātā GLA par pārkāpumiem atņēmusi licenci trim nodarbinātības starpniekiem - "Roberto Mac Ltd", "Slender Contracting Ltd" un "MAS Recruitmen".

Kā norāda britu policija, upuriem solīta labāka dzīve Lielbritānijā ar labi apmaksātu darbu, taču bieži vien viņi nomitināti pārpildītos mājokļus un tūlīt atzīti par starpnieka, kas kontrolē visu viņu dzīvi, parādnieku.

"Viņiem par ļoti garām darba stundām tiek maksāta summa, kas ir zem minimālās algas, un viņu alga bieži tiek atņemta, lai dzēstu parādu par izmitināšanu. Upuri bieži vien ir pārāk nobijušies, lai vērstos atbildīgajās iestādēs, un nelabprāt meklē palīdzību," skaidroja policijas inspektors Maiks Vinterss.

Strādniekiem parasti izmaksātas 20 sterliņu mārciņas nedēļā. Sievietēm arī piedāvāta iespēja "dzēst parādu", slēdzot fiktīvas laulības, norāda policija.

Migrantiem, kuri sūdzējušies par negodīgu apmaksu un mākslīgi uzpūsto parādu, draudēts, ka viņu dzīve beigsies tāpat kā Alisai Dmitrijevai - pusaudzei no Latvijas, kas 2012.gadā atrasta nogalināta Visbīčā.

Apsūdzēto kontrolētajiem viesstrādniekiem nācies maksāt kukuļus citiem imigrantiem, lai tiktu strādāt uz lauka.

Kaut arī šie imigranti Lielbritānijā ir legāli, taču viņus nodarbinošie starpniecības uzņēmumi nereti nav licenzēti, kā arī maksā mazāku atalgojumu par minimālo.

Starpniecības darbā iekārtošanas uzņēmumi daudziem strādniekiem arī noteikuši līdz 1000 sterliņu mārciņu soda naudu par neierašanos darbā, nemaksājot par darbu līdz "parāda" dzēšanai, taču neļaujot arī viesstrādniekiem doties meklēt kādu citu nodarbošanos.

Policijas veiktajā kratīšanā Mežala un Valujeva mājokļos atrasti abu darbā iekārtotāju pieraksti par strādnieku "parādiem". Viņiem abiem piederējušas vairākas dārgas automašīnas, tostarp septītās sērijas BMW.

Aptuveni trešā daļa no Visbīčas 20 000 iedzīvotāju ir viesstrādnieki.

Apkārtnes lauksaimniecības zemes nodrošina gandrīz pusi no augļiem un dārzeņiem, kas tiek izaudzēti Anglijā. Daļa ražas jānovāc ar rokām, tāpēc lauksaimnieki paļaujas uz sezonālajiem strādniekiem.

Lauksaimniecības par strādnieku darbu maksā godīgi, taču nauda tiek maksāta starpniecības uzņēmumiem, kas nereti apkrāpj viesstrādniekus.

Kāds 19 gadus vecs jaunietis no Latvijas, kurš nevēlējās izpaust savu vārdu, stāstīja, ka no viņa prasīts maksāt kukuli par gadījuma darba iespēju. Kad viņš atteicies, starpnieki draudējuši nogalināt viņu, viņa draugus un dzīvesbiedri.

Starpnieks pat ielauzies mājoklī, meklējot viesstrādnieku pases.

Kāda latviešu sieviete Lielbritānijā ieradusies pēc sludinājuma, kurā solīts labi apmaksāts darbs. Viņa kopā ar saviem diviem bērniem ieradusies Anglijā, kur viņa iekārtota kādā Mežala un Valujeva kontrolētā mājoklī Visbīčā, no viņas pieprasot 100 mārciņas nedēļā par vienas istabas īri.

Mežals un Valujevs ik nedēļu iekasējis īres maksu un solīja darbu, taču nekādas iespējas nopelnīt sievietei nav piedāvātas. Drīz vien viņas parāds pieauga līdz 1000 sterliņu mārciņām. Tad abi vīrieši piedāvājuši viņai atlaist parādu, ja viņa piekritīs doties uz Indiju un stāties laulībā.

Abi vīrieši un Vankova viņu nogādājuši Londonā, kur viņu sagaidījuši vairāki krievu vīrieši, kas draudējuši sievieti iesaistīt prostitūcijā, ja viņa nepiekritīs stāties fiktīvā laulībā.

Galu galā sieviete devusies uz Indiju, kur salaulājusies. Valujeva mājoklī atrastie pieraksti liecina, ka pēc tam lielākā daļa viņas parāda dzēsts, taču, kad sieviete atgriezusies Lielbritānijā, viņa padzīta no mājokļa.

Daudzi strādnieki darbu Lielbritānijā ieguvuši ar aģentu starpniecību, kuriem ir jāmaksā par pakalpojumiem un strādājot šis parāds jāatmaksā. Strādniekam arī jāmaksā par aģenta sagādātā mājokļa īri, bieži vien atstājot strādniekus ar niecīgiem iztikas līdzekļiem vai pat ieslogot nemitīgos parādos.

Par lauksaimniecībā nodarbināto viesstrādnieku apkrāpšanu Lielbritānijā daudz diskutēts, un 2004.gadā valdība izveidoja nodarbinātības starpniecības aģentu licenzēšanas pārvaldi (GLA), kas atbildīga par lauksaimniecībā, pārtikas apstrādē un ēdamgliemeņu vākšanā iesaistīto strādnieku aizsardzību.