Krievijas Valsts domē notikusi Aizsardzības komitejas slēgtā sēde, kurā spriests par "brīvprātīgo" karotāju statusu Austrumukrainā, kā arī iespējamo kompensāciju izmaksu "brīvprātīgo" ģimenēm, pavēstīja partijas "Vienotā Krievija" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Francs Kļincevičs.
Sēdē piedalījies arī Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs un galvenais kara prokurors Sergejs Fridinskis.
"Sēde notika slēgtā formātā, un oficiāli tā bija veltīta Krievijas Bruņoto spēku darbības likumdošanas nodrošinājumam," paskaidroja komitejas loceklis Igors Zotovs.
"Neviens nezina, kā viņus saukt un ko ar viņiem darīt, šo tematu bija jāsāk risināt," atzina informācijas avots Valsts domes aparātā.
Neskatoties uz Kijevas un Rietumu apgalvojumiem, kā arī daudzajām mediju liecībām par Krievijas armijas regulāro vienību klātbūtni Ukrainas austrumos, kur tās cīnās pret Ukrainas valdības karaspēku, Maskava oficiāli to nav atzinusi. Austrumukrainā sagūstītie Krievijas karavīri tur esot "iemaldījušies", bet kritušie tur atradušies "brīvprātīgi" vai arī sava "atvaļinājuma laikā", parasti skaidro Maskavas amatpersonas.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
