Grībauskaite: Ja informācija par slepenajiem CIP cietumiem apstiprināsies, Lietuvai būs jāuzņemas pienācīga atbildība  (63)

Tikmēr Seima spīkere Loreta Graužiene uzsvērusi, ka Lietuvai šai jautājumā jāpieprasa papildu informācija un vajadzības gadījumā jāsāk jauna izmeklēšana.

"Ja šis jautājums atkal parādījies un atkal tiek minēta Lietuva, protams, būs jāinteresējas no jauna, kāda bija situācija. Bet īpaša izmeklēšanas komisija to jau pētīja, un visas tā brīža augstākās amatpersonas to noliedza. Tomēr, ja tas tiesa, mums nāksies meklēt skaidrību. Bet uzskatu, ka vispirms jāsaņem pierādījumi. Mūsu prokuratūra [toreiz] vērsās [pie ASV] un lūdza pierādījumus, bet šo pierādījumu nebija. Ja tagad būs vairāk informācijas, mēs, neapšaubāmi, atgriezīsimies pie izmeklēšanas," viņa sacījusi radiostacijai "Žiniu radijas".

Savukārt premjerministrs Aļģirds Butkevičs izteicis cerību, ka Seims atsāks savulaik veikto izmeklēšanu, bet izteicis cerību, ka tas nekaitēs Lietuvas attiecībām ar ASV.

Kā ziņots, otrdien Amerikas Savienotajās Valstīs publicēts Senāta slepenā ziņojuma kopsavilkums par CIP izturēšanos pret personām, kas pēc 2001.gada 11.septembra uzbrukumiem tika aizturētas aizdomās par terorismu.

Tai pašā dienā laikraksts "The Washington Post" rakstīja, ka kāda šai ziņojumā minēta slepena vieta patiesībā esot CIP cietums Lietuvā. No ziņojuma arī izrietot, ka sākumā ASV melojušas Lietuvai par šā cietuma mērķiem, bet vēlāk tas slēgts pēc atteikuma vienu ieslodzīto nogādāt vietējā slimnīcā, kad Vašingtonai par viņa ārstēšanu nācies maksāt miljonus citai valstij.

Lietuvā parlamentārā izmeklēšana iespējamo CIP cietumu lietā tika sākta pēc tam, kad ASV televīzijas kanāls "ABC News" 2009.gada augustā izplatīja informāciju, ka Viļņas pievārtē atradies viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem, kas pēc 2001.gada 11.septembra tika ierīkoti visā pasaulē aizturētajiem augsta ranga "Al Qaeda" gūstekņiem. Saskaņā ar telekanāla apgalvojumu šī ieslodzījuma vieta darbojusies līdz 2005.gada nogalei, bet slēgta, kad presē parādījusies informācija par šādiem cietumiem Polijā un Rumānijā.

2009.gada decembrī Lietuvas parlamentārās izmeklēšanas rezultātā kā potenciālie CIP cietumi tika identificēti divi objekti, kas varētu būt darbojušies no 2003. līdz 2006.gadam. Tomēr, neskatoties uz videoierakstiem, kuros redzama CIP lidmašīnu nolaišanās Lietuvā, tika secināts, ka nav iespējams noteikt, vai ar šīm lidmašīnām tiešām transportēti ieslodzītie.

Tolaik izskanēja versijas, ka CIP cietumi Lietuvā ierīkoti, pretī par to saņemot toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša atbalstu Lietuvas dalībai NATO.

Vēlāk atsevišķu izmeklēšanu sāka Lietuvas Ģenerālprokuratūra, bet 2011.gada janvārī šī izmeklēšana tika izbeigta, atzīstot, ka nav izdevies iegūt datus, ka Viļņā un tās tuvumā esošajos objektos būtu nelikumīgi turēts apcietinājumā kaut viens kādas citas valsts pilsonis.

2012.gadā, komentējot Eiropas Parlamenta (EP) delegācijas ierašanos Viļņā saistībā ar šo jautājumu, Grībauskaite uzsvēra, ka Lietuva darījusi visu, kas bijis tās spēkos, lai noskaidrotu patiesību, bet nav saņēmusi pietiekamas ziņas no ASV.

Šā gada februārī Lietuvas Ģenerālprokuratūra sāka pirmstiesas izmeklēšanu saistībā ar cilvēktiesību organizācijas "Redress" un Viļņas Cilvēktiesību institūta izteiktu pieļāvumu, ka laikā no 2004. līdz 2006.gadam slepenā CIP cietumā Lietuvā varētu būt turēts Saūda Arābijas pilsonis Mustafa al Havsavi.

Kā ziņots, bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus trešdien portālam "15min.lt" atzinis, ka ASV savulaik vēlējušās mazapdzīvotās Lietuvas vietās "integrēt septiņus līdz deviņus mazāk bīstamus" Gvantanamo ieslodzītos, bet piebildis, ka nekavējoties noraidījis šādu piedāvājumu.

Viņš vairākkārt uzsvēris, ka pat pēc Senāta ziņojuma publiskošanas netic, ka Lietuvā turēti ieslodzījumā CIP cietumnieki.