'Delfi' Ļvivas priekšpostenī: ukraiņus pārsteidzis pašu entuziasms  (95)

Janukoviča režīma gāšanā tieši rietumukraiņiem ir liels nopelns. Arī tagad viņu patriotiskajā attieksmē nekas nav mainījies. Dažs brīvprātīgi devies karot, cits iesaistījies voluntieru kustībā, bet daudzi vienkārši palīdz savai armijai, kas valsts austrumos cīnās ar Krievijas agresiju. Ukraiņi paši joprojām ir nedaudz pārsteigti par to, ar kādu entuziasmu cilvēki no brīva prāta ziedo armijai.

Dažs iemaksā bankā 500, cits 1000 grivnas (1 eiro - 20 grivnas), kāds cits nosūta siltus cimdus un zeķes, bet ir arī tādi cilvēki, kuru turība ļauj dāvināt bruņotajiem spēkiem pat lidmašīnas un helikopterus. Ļvivas Rotari kluba biedrs, pazīstamais politologs Tarass Vozņaks "Delfi" pastāstīja, ka viņu 40 cilvēku lielais klubs esot iegādājies trīs apvidus automašīnas "Cheerokee" un četras kaujas izlūkmašīnas BRDM, kas nogādātas bataljonam "Aidar". Vēl nopirkuši 40 rācijas, bet pašreiz gādājot nakts redzamības iekārtas.

Ļviva gatavojas Ziemassvētkiem

Pilsēta dzīvo savu normālo dzīvi, strādā, gatavojas Ziemassvētkiem, tā "Delfi" bijušajā rātsnamā pastāstīja Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs. Tā kā viņa vadītā partija Visas Ukrainas apvienība "Samopomič" ("Pašpalīdzība") nesenajās parlamenta vēlēšanās ieguva trešo labāko rezultātu, iekļaujoties valdošajā koalīcijā, vaicāju par valdības plāniem kara apturēšanā. "Karus nav iespējams apturēt, tajos uzvar, vai arī zaudē," teica Sadovijs. Mērs arī precizēja savu domu - Ukrainai jābūt spēcīgai un tikai tad ar to runāšot. Nepieciešama stipra armija.

Vozņaks uzskata, ka ar situāciju valsts austrumos jau esot aprasts. "Līdzīgi kā Izraēlā, kur Gazas sektors nozīmē pastāvīgu spriedzes avotu," teica politologs. No vienas puses, karš it kā esot visur - sarunās, televīzijā, tomēr neesot pārspīlējumu. Visiem nav mugurā armijas forma. Karš, pēc politikas eksperta domām, esot sapurinājis Ukrainu sabiedrību un tā konsolidējusies. Bez šī kara nebūtu tik pārliecinošas virzības uz Rietumiem.

Krievijas agresija izdarījusi lāča pakalpojumu - vēl pirms pāris gadiem bijis neiespējami iedomāties, ka dalību NATO varētu atbalstīt vairāk kā 50 % šīs valsts iedzīvotāju. Ironiskā kārtā Ukrainai daudz laba izdarījis tieši Krievijas prezidents Vladimirs Putins. "Tagad vairs nevienam nav jāskaidro, ka Ukraina nav Krievija. Droši vien daudzi pasaulē nezina, kur Ukraina atrodas, taču pavisam labi ir ielāgojuši, ka Ukraina nav Krievija," teica Vozņaks.

Ar Krievijas agresiju Putins izdarot vēl kādu labu darbu - iznīcinot nerentablo Donbasa rūpniecību. Nevienam ukraiņu politiķim iepriekš nav pieticis drosmes, lai slēgtu ekonomiski nepamatoto ogļu ieguvi šajā reģionā. Pēc Vozņaka teiktā, par katru tonnu iegūto ogļu valdība piemaksājusi 100 dolāru un šī nauda iegūlusi miljardieru kabatās, nevis izmaksāta ogļračiem.

Vairāk uzmanības informatīvajam karam

Latvijas goda konsuls Ļvivā, uzņēmējs Volodimirs Garcula "Delfi" uzsvēra, ka Ukrainas rīcībā neesot pietiekami daudz līdzekļu, lai sekmīgi atbildētu uz Krievijas propagandu. Esot nepieciešams pastiprināt patiesas informācijas nogādāšanu Eiropā. Arī Vozņaks atzina, ka tieši informatīvajam karam esot noteicošā nozīme. Tas gan nenozīmējot, ka vajadzētu mazāk vērības pievērst ukraiņu karavīru veikumam.

Uz "Delfi" aicinājumu novērtēt ukraiņu mediju darbību kara situācijā, politikas eksperts norādīja: "Ukraiņu žurnālisti nevar atļauties melot. Ja viņi to izdarīs un tas tiks atklāts, tas būs nāves spriedums viņu profesionālajai darbībai."

Gorcula atgādināja, ka Ukrainas vadībā esot jauns - informācijas ministra postenis. Drīzumā tikšot izveidota arī attiecīga ministrija. Tās izveidošana drīzāk vērtējama pozitīvi, ja vien tās darbība paredzēta tikai kara laika apstākļos.

"Mūsu karavīriem netrūkst drosmes, taču spēki nav vienādi. Karš nozīmē arī resursus. Turklāt jāņem vērā, ka visi baidās no Putina neadekvātas rīcības. Vēl tiešāk - no atomkara," teica Gorcula. Arī viņš pēc sava drauga ieteikuma ar norādi uz konkrētu armijas daļu par saviem līdzekļiem iegādājies un nosūtījis militāro aprīkojumu nacionālās gvardes vienībai. Uz fronti ukraiņu karavīriem varot sūtīt cigaretes, kafiju, tēju, konservus, siltu apģērbu.

"Atpūtā" darbā hospitālī

Armijas feldšeris Jurijs vairākus mēnešus pavadījis kara zonā, bet tagad jau trīs dienas strādā miera apstākļos Ļvivas militārajā hospitālī. Darba esot daudz - pirms dažām dienam atvesti vairāk kā desmit ievainotie. Pagājušajā nedēļā viņš bijis Harkovā. Tur vienas dienas laikā nogādāti 70 ievainotie.

Jurijs labprāt pastāsta par frontē pieredzēto. "Vietējos iedzīvotājus tur gadiem nopietni apstrādājusi Krievijas propaganda. Tas atgadījās Izjumā. Vietējie bērni piedāvāja karavīriem pienu un divi karavīri arī to iedzēra. Labi, ka bijām līdzās. Puišiem kļuva nelabi, sāka nākt putas no mutes, iztīrījām kuņģi, izglābām," stāstīja Jurijs.

Viņš arī iznesis ievainotos no kaujas. Apsējus ar sarkano krustu neesot nēsājuši, jo pretinieka snaiperiem mediķi bijis īpašs mērķis. Arī Jurijam ir savs stāsts par neuzticēšanos augstākajiem komandieriem - reiz kāds ģenerālis licis viņu vienībai - tur bijuši mediķi un desantnieki - izveidot bāzi noteiktā vietā. Tiešais vienības vadītājs majora pakāpē noteicis - braucam trīs kilometrus tālāk. Pagājušas 10 līdz15 minūtes un "Grad" reaktīvie šāviņi noklājuši ģenerāļa norādīto teritoriju.