'Foreign Policy' gada domātāju sarakstā Putins ierindots vienā kategorijā ar 'Islāma valsts' un 'Boko Haram' līderiem  (110)

Kategorijā "aģitatori" iekļauts "Islāma valsts" līderis Abu Bakrams al Bagdadi, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Krievijas ekspansijas ideologs Aleksandrs Dugins, Nigērijas islāmistu grupējuma "Boko Haram" līderis Abubakars Šekau un vēl četras personas.

No Tuvajiem Austrumiem līdz Eiropai un Āfrikai 2014. bija "nepieredzēta ģeopolitiskā lūzuma" gads, raksturo "Foreign Policy".

""Islāma valsts" sāka nerimstoši un vardarbīgi pārzīmēt robežas Sīrijā un Irākā, kamēr Krievija agresīvi izvirzīja jaunas pretenzijas Austrumukrainā un "Boko Haram" ar slepkavošanu un laupīšanu virzījās cauri Nigērijas ziemeļiem," raksta žurnāls.

"Šie globālie domātāji - teroristu līderi, ideologi, blēdīgie finansisti - ir šo šķeļošo operāciju smadzenes. Tikai dažu mēnešu laikā viņi izbeidza mums pazīstamo pasauli, liekot desmitiem miljonu cilvēku dzīvībām un veselu reģionu nākotnei izskatīties bīstami neskaidrai," kategorijā "aģitatori" iekļauto peronu izvēle pamatota "Foreign Policy" jaunākajā numurā.

Teroristu līderis Abu Bakrams al Bagdadi vada grupējumu, kas "pārzīmē Tuvo Austrumu robežas", par "pasaules bīstamāko cilvēku" dēvētais kungs ir mainījis grupējuma tēlu, iekarojot plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, kā arī šokējot pasauli ar galvu griešanas video un masu slepkavībām, skaidro žurnāls.

Viņš arī mainījis teroristu organizācijas finansēšanas veidu - tā vietā, lai paļautos uz ārzemju labvēļiem, "Islāma valsts" pati pelna miljonus, pārdodot sagrābtajās teritorijās iegūto jēlnaftu, nodarbojoties ar reketu un cilvēku nolaupīšanu. Bagātības nodrošina viņam autonomiju un varu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš PSRS sabrukšanu uzskata par ģeopolitisku katastrofu, martā, attaisnojot Krimas aneksiju, paziņoja, ka "krievi ir viena no sadalītākajām, ja ne pati sadalītākā tauta pasaulē". "Putinam Krievija nav definēta tās pašreizējās robežās, bet krievu tautas kopīgajā kultūrā, valodā un vēsturē," norāda žurnāls, piebilstot, ka tautas apvienošanas vārdā citu valstu suverenitāte tiek nosodīta.

"Tā saukto krievu vērtību" aizsargāšanas pret Rietumu liberālismu vārdā, Putins apspiež politiskos konkurentus, nevalstiskās organizācijas un minoritātes, papildina izdevums. Tomēr, lai arī starptautiskajā sabiedrībā Putina rīcība tiek raksturota kā iracionāla, tā patiesībā varētu būt diezgan loģiska - NATO paplašināšanās un pieaugošās Rietumu ekonomiskās saites ar bijušajām PSRS valstīm Putinam šķiet kā apdraudējums krievu civilizācijai, un viņš uzskata, ka ir tās glābējs, pieļauj "Foreign Policy".

Aleksandru Duginu žurnāls raksturo kā "Krievijas ekspansijas ideologu". Jau deviņdesmitajos gados viņš runāja par Krievijas un tās satelītu aizsargāšanos pret "Rietumu deģenerāciju". Līdz ar Krimas aneksiju politiskā filozofa idejas ir ieguvušas jaunu dzīvi.

Dugins dēvēts par Krimas okupācijas "smadzenēm" un uzstāj uz Maskavas intervenci "Jaunkrievijā", viņš uztur ciešu kontaktus ar Ukrainas separātistiem, un pat dodot tiem norādes, raksta žurnāls.

Nigērija islāmistu grupas "Boko Haram" līderis Abubakars Šekau pasaules uzmanību izpelnījās maijā, kad uzņēmās atbildību par vairāk nekā 200 skolnieču nolaupīšanu. Pagājušā gada laikā viņš "Boko Haram" ir pārveidojis par Āfrikas ekvivalentu "Islāma valstij", kas ar brutālu spēku uzspiež cilvēkiem viduslaiku šariata parašas un nogalina simtiem cilvēku.

Bez jau uzskaitītajām personām "Foreign Policy" "aģitatoru" sarakstā iekļauj arī Doņeckas separātistu līderi Aleksandru Borodaju, džihādistu finansētājus Hadžadžu al Adžimu un Abdu al Rahmanu Kalifu al Anzi, kā arī "Islāma valsts" kaujinieku no Lielbritānijas "Džihāda Džonu", kurš kameras priekšā nogrieza galvu amerikāņu žurnālistam Džeimsam Folijam.

"Foreign Policy" gada domātāju sarakstā iekļautas personas vēl vairākas kategorijās, piemēram, "lēmumu pieņēmēji", "aizstāvji", "mākslinieki", "inovatori" un citi.