Džihādistu maciņā - kā islāmisti iegūst naudu  (40)

Patlaban pasaulē pastāv vairāki šādu militāru grupējumu pārvaldīti valstiski veidojumi. Lai gan starptautiskās sabiedrības neatzīti un pat apkaroti, tie pārvalda milzīgas teritorijas, kurās dzīvo miljoniem cilvēku.

Šobrīd lielākais un arī jaunākais no šādiem veidojumiem ir "Islāma valsts", kas radusies Sīrijas un Irākas teritorijā, islāmistiem izmantojot varas vakuumu, ko radīja ASV armijas aiziešana no Irākas un Sīrijas pilsoņu karš. Ja vēl gada pirmajā pusē pat ASV izlūkdienesti šī grupējuma spējas vērtēja kā vājas, jau dažus mēnešus vēlāk ASV aizsardzības ministrs Čaks Hāgels to raksturoja ar vārdiem: "Viņi ir vairāk nekā parasta teroristu grupa... Viņi ir ārkārtīgi labi finansēti".

"Islāma valsts" ienākumus gūst galvenokārt pārdodot naftu un tās produktus, kā arī ievācot nodokļus un nodarbojoties ar izspiešanu un laupīšanu. Tieši šī iemesla dēļ vieni no ASV koalīcijas spēku galvenajiem mērķiem cīņā pret IS ir tieši naftas ieguves un pārstrādes punkti, kā arī tās transportēšanas ceļi. Nogriežot ienākumus, ASV cer, ka likumsakarīgi gals pienāks arī pašai organizācijai, raksta BBC.

Kas veido islāmistu organizāciju ienākumus:

Aukstā kara laikā bija ierasts, ka valstis terorismu citās valstīs sponsorēja apzināti, tādējādi netieši atbalstot karadarbību pret savu ienaidnieku vai ienaidniekam lojāliem spēkiem. Pēc Aukstā kara beigām valstu sponsorēts terorisms ievērojami samazinājās, kā gandrīz vienīgajam izņēmumam turpinot pastāvēt Palestīnas "Hezbollah" militārajam spārnam.

Mūsdienās tieši prasmīgu finanšu speciālistu piesaiste ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ietekmīgas teroristiskas organizācijas izveidei un galvenā atšķirība starp labi organizētiem teroristiem un haotisku radikālu formāciju. Dažkārt teroristu organizāciju veiksmi lielā mērā nosaka tieši dažu finansēs izglītotu, nevis liela skaita bruņotu cilvēku piesaiste.

Militārajiem grupējumiem ir divi galvenie ienākumu avoti - iekšējie un ārējie. Iekšējie, gluži kā valsts pārvaldē, ir nodokļu iekasēšana, uzņēmējdarbība un infrastruktūras nodrošināšana, kā arī laupīšana un izpirkumu maksu iekasēšana.

Savukārt ārējie ir ziedotāji, kuri džihādistu gadījumā galvenokārt ir bagāti Persijas līča valstu iedzīvotāji, kurus simpatizē islāmistu idejas, kā arī teroristisko organizāciju pārvaldīto teritoriju agrākie iedzīvotāji. Retāk, bet gana dāsni islāmistu teroristiskie grupējumi naudu pārskaita arī savā starpā.

Tomēr ārējie ienākumi ir neregulāri. Tāpēc, piemēram, Somālijā bāzētā "Al-Shabab" ir izveidojusi veiksmīgu kokogļu biznesu, nodrošinot aptuveni 80 miljonus ASV dolāru lielus ienākumus gadā. Tāpat grupējuma pārvaldītā teritorijā ieviesti uzņēmējdarbības un transporta nodokļi, par kuriem pretī tiek sniegti noteikti sabiedriski pakalpojumi, piemēram, šķirta tiesa un nodrošināta sabiedriskā kārtība.

Tikmēr vairāki grupējumi Sahāras rietumos, kā arī Jemenā kuru pārvaldītā teritorija nav blīvi apdzīvota un izmēru dēļ ir grūti pārvaldāma, lielākos ienākumus gūst no tūristu un amatpersonu laupīšanām un pēcākām izpirkuma maksu iekasēšanām. Savukārt grupējums "Haqqani tīkls", kurš pārrauga Afganistānas un Pakistānas kalnaino robežteritoriju, galvenos ienākumus gūst no kontrabandas un robežu šķērsotāju aplaupīšanas.

Tieši neregulāri ienākumi savulaik bija galvenais iemesls "Al Qaeda" Irākas atzara vājumam un izjukšanai, norāda BBC. Tāpēc jau kopš ASV prezidenta Džordža Buša 2003. gadā izsludinātā "kara pret teroru" ikreiz cenšoties iznīcināt kādu teroristu grupējumu, armijas pirmais mērķis ir tā finanšu avotu iznīcināšana.