Delfi Ukrainā: Ļviva - Kijeva - 8
Foto: DELFI
38 tūkstošus iedzīvotāju lielajā Rietumukrainas pilsētā Dubno 360 kilometru attālumā no Kijevas savu atbalstu Ukrainas armijai nav sniedzis tikai retais. Palīdz gan pavisam mazi skolnieciņi, gan sirmi pensionāri, kuru mēneša ienākumi ir pavisam necili (pensija ir apmēram 1000 grivnas – šobrīd tie ir nepilni 50 eiro), gan vietējie uzņēmēji un tirgotāji, kas izveidojuši speciālu palīdzības biedrību.

Līdz Otrajam pasaules karam Polijas sastāvā esošajā Dubno patriotiska un prorietumnieciska noskaņojuma nav trūcis arī pašos jaunākajos laikos pēc neatkarības iegūšanas 1991.gadā. Portālam "Delfi" ar lepnumu par to stāsta pilsētas mērs Vasils Antoņuks, norādot uz to, ka Dubno bijusi pirmā Rivnas apgabala pilsēta, kurā uzvilkts Eiropas Savienības (ES) karogs.

"Mēs nevis gribam būt Eiropas Savienībā, mēs tur jau atrodamies. Vairs nevaram atļauties spēlēt dubultspēli un Dubno tam ir apliecinājums," teica pilsētas vadītājs.

Nav kur atkāpties

"Mēs saprotam, ka tas ir karš. Tā nav nekāda antiterora operācija, kā to dēvē. Un mums nav kur atkāpties. Visi apzinās to, ka agresors nav atnācis tikai uz vienu dienu un tādēļ ikviens aktīvi iesaistījies dažāda veida palīdzībā. Pilsēta savai armijai sagādājusi palīdzību, kas ir vairākus miljonus grivnu liela," stāstīja Antoņuks.

Foto: DELFI

Pilsētas padome un tās vadītājs pats personīgi pārraudzījis, kā tikusi remontēta vietējās armijas inženieru - sapieru daļas tehnika. Tā ilgi nedarbināta un nelietota nostāvējusi noliktavās, tādēļ nācies nopietni pastrādāt, līdz tā savesta kārtībā. Tagad ar to frontē austrumos strādājot divi bataljoni, kas dislocēti Dubno.

Miroslava Kecko, pilsētas padomes sociālā darbiniece pārzina, kādā veidā konkrēti sagādāta palīdzība armijai. Kopš jūlija pilsētnieki ziedojuši 204 tūkstošus grivnu, par ko sākumā iegādātas 40 bruņuvestes. Tās nolūkotas Žitomiras rūpnīcā, pārbaudītas poligonā un tikai tad nopirktas. Visas lietas tiekot nodotas konkrētam adresātam - pazīstamiem karavīriem, lai tās nenonāktu negodīgu cilvēku rokās. Tad nopirkti 60 pāri zābaku, lietusmēteļi, taktiskās brilles, sešas rācijas. Šobrīd karavīriem vispirms esot nepieciešams ziemai piemērots apģērbs.

"Domāju, ka ukraiņi izturēs. Starp karavīriem nav neviena mana radinieka, bet vairāki paziņas. Ļoti kareivīgi noskaņoti. Bija atbraukuši atvaļinājumā. Iepriekšējā ziemā viņi bija Kijevā - Maidanā, tagad antiterora zonā. Viņi ir noskaņoti turēties līdz uzvarai. Protams, tā ir ļoti dārga cena, bet tas ir ceļš uz uzvaru, " stāstīja Kecko.

Nesaprot čehus

Dubno pilsētas padomes sabiedrisko attiecību nodaļas darbiniece Erna Ševčuka "Delfi" pastāstīja, ka nesen pilsētā viesojusies delegācija no viņu sadraudzības pilsētas Juņičevas Čehijā. Apstiprinājies, ka šīs valsts pilsoņus pamatīgi apstrādājot Krievijas propaganda. Čehi bijuši pārsteigti, kad sarunās ar ukraiņiem atklājusies patiesība par karu Ukrainā.

"Viņiem Čehijā tiek stāstīts, ka te ir bandīti, banderieši, tādi, kas nogalina pat bērnus. Esmu pārsteigta, ka tā domā čehi. Vai viņi aizmirsuši krievu tankus Prāgā 1968. gadā? Bet paskatieties, kādu prezidentu viņi izvēlējušies - viņš pat pateica, ka nav tādas valsts - Ukrainas. Tad nu es viņiem norādīju, ka ir gan - gan ukraiņu nācija, gan arī Ukrainas valsts," stāstīja Ševčuka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!