Krievijas jūras kājnieki pārņēmuši 'Mistral' kuģa apsardzi, ziņo laikraksts  (173)

Uz kuģa klāja atrodas ekipāža, kas sakomplektēta no Baltijas un Klusā okeāna flotes matrožiem un virsniekiem, kā arī vairāki desmiti jūras kājnieku no Vladivostokas, vietne uzzināja no avota Krievijas jūras spēku galvenajā štābā.

Jūras kājnieku uzdevums ir nodrošināt kuģa apsardzi, kā arī pārbaudīt desantēšanās sistēmu darbību. Precīzs kaujinieku skaits, kuri Francijā ieradušies jau septembrī, netiek atklāts.

Sākotnējais plāns paredzēja, ka dienesta vietā Krievijā viņi atgrieztos jau ar "Mistral" kuģi, tomēr Francijas valdība starptautiskā spiediena ietekmē kuģa nodošanu Krievijai ir atlikusi.

Tagad Krievijas jūras spēku elite kopā ar peldošā sastāva matrožiem un jūras virsniekiem gaida lēmumu par "Mistral" likteni. Uz klāja atrodas arī tehniskā dienesta matroži un virsnieki, militārie ārsti, tai skaitā stomatologs un ķirurgs, Krievijas industrijas pārstāvji, pastāstīja avots.

Viens no Krievijas pārstāvjiem, kurš atrodas uz kuģa, medijam pastāstīja, ka apstākļi ir labi un viņiem nekā netrūkst, bet atteicās komentēt, vai uz kuģa ir ieroči, kā arī to, vai atļauts izmantot kaujas līdzekļus, ja saasinās militāri politiskā situācija.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju "Mistral" ekipāžu veido 160 virsnieki un 450 jūras kājnieki, bet uz ierobežotu laika posmu kuģis var uzņemt arī 900 kājniekus.

Jūras kājnieki uz Franciju nosūtīti, lai apsargātu kuģi no uzbrukumiem tā nodošanas laikā, "Gazeta.ru" paskaidroja bijušais Krievijas jūras spēku virspavēlnieks Vladimirs Masorins.

"Pēc tam, kad parādījās pirāti, es pieņēmu lēmumu jebkurā tālā braucienā piešķirt komandai nelielu jūras kājnieki grupu. Parasti tajās ir 20 - 30 cilvēki, ar ko ir pietiekami, lai nepieļautu kuģa sagrābšanu. Te ir tāda pati situācija. Kad kuģis ir jūrā - tā ir Krievijas Federācijas teritorija. Kad "Mistral" būs nodots Krievijai, tas arī kļūs par mūsu valsts teritoriju un līdz brīdim, kamēr mēs uz tā neuzstādīsim bruņojumu, jūras kājniekiem ir jārūpējas par tā drošību," paskaidroja Masorins.

Ieroči jūras kājniekiem var būt tikai ar Francijas atļauju, uzsvēra Masorins, izslēdzot iespēju, ka tie varētu tikt pielietoti, ja Francija izlemtu kuģi Krievijai nenodot. Viņš arī paskaidroja, ka, lai novērstu trešo personu iekļūšanu kuģī, jūras kājnieki var  iztikt arī bez ieročiem.

Tikmēr Ģeopolitisko problēmu akadēmijas prezidents, pirmā līmeņa rezerves kapteinis Konstantīns Sivkovs "Gazeta.ru" paskaidroja, ka jūras kājnieki uz kuģiem var pildīt militārās policijas funkciju - uzturēt kārtību uz klāja, aizsargāt pret iekļūšanu kuģī un diversijām.

Vēstīts, ka Francija 2011. gadā piekrita būvēt un pārdot Krievijai divus "Mistral" klases desantkuģus. Pirmo kuģi bija paredzēts piegādāt oktobrī vai novembrī, bet otro - 2015. gadā. Taču Krievijas agresijas Ukrainā dēļ pret Parīzi ir vērsts liels starptautisks spiediens, lai tā kuģus Krievijai nepārdod

Francijas prezidents Fransuā Olands 25. novembrī paziņoja, ka kuģa piegāde Krievijai ir atlikta. Krievija solīja līguma nepildīšanas gadījumā tiesāties ar Franciju.

Tikmēr Krievijas jūrnieki jau kopš vasaras ir Francijā un ieziet apmācības uz kuģa "Vladivostoka". Novembrī Francijas medijs ziņoja, ka Krievijas jūrniekiem liegta uzkāpšana uz karakuģa.

Francijai priekšā ir grūta izvēle. Līguma laušana tai izmaksātu miljardiem dolāru un apdraudētu daudzas darbvietas, bet kuģu piegāde Krievijai, visticamāk, izpelnīsies asu NATO kritiku un pastiprinās bažas Polijā un Baltijas valstīs.