Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs uzskata, ka Krima ir Krievijas daļa, bet Donbass - Ukrainas daļa, tāpēc dzīves sakārtošana Luhanskas un Doņeckas apgabalos ir Ukrainas atbildība. Medvedevs to uzrakstījis savā rakstā laikrakstam "Nezavisimaja gazeta".
"Ukrainas varai - ja viņi patiešām austrumu teritorijas uzskata par ukraiņu - ir jāsaprot, ka dzīves sakārtošana tur galvenokārt ir viņu atbildība. Kā Krievijas Federācija uzņēmās atbildību par cilvēku dzīvju sakārtošanu Krimā," raksta Medvedevs, norādot, ka Krievijas valdība teritoriālo strīdu uzskata par slēgtu.
Tomēr Ukraina vēl nav gatava uzņemties atbildību par "valsts dienvidaustrumiem", turpina Medvedevs, skaidrojot, ka Ukrainas vara ne tikai šauj pa saviem cilvēkiem, bet arī piemēro ekonomisko blokādi Luhanskas un Doņeckas apgabalos.
Krievijas premjers uzskata, ka Ukraina ir uz sociālekonomiska sabrukuma robežas, un tas nav "Kremļa vai kādu citu polittehnologu izdomājums".
Eiropas Savienības (ES) prasības Ukrainai atgādina "diktātu", bet ES asociācijas līgums izvirza "Eiropas normu un direktīvu prioritāti pār nacionālajiem likumiem", kas kaitē pašas Ukrainas interesēm, uzskata Medvedevs.
"Ukraina Eiropas Savienībai ir vajadzīga galvenokārt kā dažādu izejvielu avots. Un, protams, kā noieta tirgus Eiropas kompānijām," raksta Medvedevs. Viņš norāda, ka ES nesteidz Ukrainu aicināt pie "Eiropas lielvalstu galda kā līdzvērtīgu partneri", norādot uz Turcijas piemēru, kura asociācijas līgumu ar ES parakstīja pirms desmitiem gadu, bet joprojām nav uzņemta savienībā.
ES ilgus gadus atteicās sarunās par Ukrainas asociācijas līgumu iesaistīt Krieviju, kas būtu ļāvis izvairīties no "daudzām traģēdijām " un "Ukrainas austrumos nenotiktu pilsoņu karš", apgalvo Medvedevs.
"Veidojot attiecības jaunajos apstākļos, mēs atmetīsim emocijas un "radniecīgās jūtas". Un vairs neuzturēsim Ukrainas ekonomiku. Mums tas nav izdevīgi. Jā, un, atklāti runājot, ir apnicis," raksta Krievijas premjers.
Vēstīts, ka Krievija martā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet Donbasā notiek karš starp Krievijas atbalstītajiem separātistiem un Ukrainas valdības spēkiem.
Savukārt bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča nevēlēšanās parakstīt asociācijas līgumu ar ES 2013. gada kļuva par iemeslu tautas protestiem, kuru rezultātā Janukovičs aizbēga no valsts, bet ārkārtas vēlēšanās 2014. gada oktobrī ievēlēts proeiropeisks parlaments.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
