"Mūsu internacionālās vienības, ukraiņi, latvieši, poļi, uzdevumi tur ir visdažādākie. Un vienmēr tie nemaz nav saistīti ar kāda liela uzbrukuma sarīkošanu. Varam meklēt un izsekot kādu ļoti svarīgu personu. Tāpat arī svarīgi izvērtēt situāciju frontes līnijā. Šoreiz pētījām, kuri posmi ir nepietiekami droši un šo informāciju arī sagādājām. Darbs starpzonā prasa ārkārtēju uzmanību - daudz mīnu. Var gadīties pat tā, ka divus simtus metru pa mežu ejam veselas divas stundas. Kopā ar komandieri Orestu mēs divatā virzāmies pa priekšu grupai. Kad visu esam pārbaudījuši, tad pievelkas arī pārējie," stāsta Artūrs.
Ukrainā sargā Latviju
Viņš esot atbraucis no Latvijas, lai palīdzētu ukraiņiem nosargāt savu neatkarību un vienlaikus šeit viņš cīnās arī savas dzimtenes labā. Te gandrīz vai ikviens ukraiņu karavīrs uzskata, ka ar savu pretošanos Krievijas agresijai aizstāv ne tikai Ukrainu, bet arī Baltijas un varbūt pat arī citas Eiropas valstis.
"Kam gan tas nav redzams, ka līdzīgi Krievija var nolemt rīkoties arī Latvijā, tāpēc mums tam ir jābūt gataviem," uzsver Artūrs. Abi divi ar savu komandieri Orestu pārliecinājušies, ka Krievijas armija ir uzveicama.
"Tas ir mīts - viņi ir tādi paši cilvēki, kā jebkurš cits," saka vēl pērn mediķa izglītību ieguvušais, bet tagad nopietnās kaujās izskolotais Orests. Vasarā Luhanskā karojuši pret milzīgu skaitu pretinieku. Viņu vienībā bijis ap 80 karavīru un tikai kādi 25 no viņiem neskarti atgriezušies no kaujas.
Orests parāda kazarmās pie sienas izvietotos bojāgājušo cīņu biedro portretus. Viens no tiem, profesionāls mediķis ar savu augumu nosedzis divus biedrus, glābjot viņus no mīnas šķembām. Kāds cits kaujas laikā pilnā augumā izgājis uz divcīņu ar pretinieka tanku. Krītot pats, paspējis sašaut tanku un tādā veidā izglābis visu savu vienību.
Karavīri no Luhanskas: otrā pusē bandīti
Vairāki ukraiņu karavīri, kas iepriekš dzīvojuši Luhanskā, "Delfi" korespondentam pastāsta, ka tikai nemākulīgas kara vadības dēļ vasarā uzbrukums nav ticis laikus attīstīts un tādēļ pilsēta nav tikusi ieņemta. Viens no viņiem vārdā Andrejs pastāsta "Delfi", kādi cilvēki esot šajā frontes pusē, bet kādi otrā.
"Te daudzi no mums ir bijušie uzņēmēji. Kā nonācām šeit? Redzējām, ka pie separiem (tā šeit nievājoši dēvē ukraiņu spēku pretiniekus) aizgāja visas padibenes - dažādi noziedznieki un ļaudis, ko vienkārši varētu nosaukt par neveiksminiekiem. Redzējām arī to, kā viņi atņem īpašumu un biznesu. Tad pienāca brīdis, bija zināms, ka viņi sākuši mani meklēt, un es slepeni pilsētu atstāju. Vēl pirms tam biju izvedis savu ģimeni," stāstīja Andrejs.
Tagad viņš ir labi apgādāts ukraiņu karavīrs, kas gaida pavēli un ir gatavs atbrīvot savu dzimto pilsētu Luhansku. Viņš vēlas atgriezties savās mājās.
Savukārt Nikolajs, 52 gadus vecs pensionēts izmeklētājs no Luhanskas, viņam nepiekrīt un apgalvo, ka Ukrainai separātiski noskaņotie tā saucamo Luhanskas un Doņeckas "tautas republiku" iemītnieki nav vajadzīgi. Pēc viņa domām, arī humāno kravu transportam uz šiem novadiem neesot jāatļauj iebraukt. Pašlaik ukraiņu spēki bloķē Ukrainas oligarha Rinata Ahmetova apmaksāta humānā konvoja nokļūšanu Doņeckā.
Krievijas agresijas sākums Donbasā
Nikolajs esot stingri nolēmis, ka pēc kara Luhanskā vairs neatgriezīsies - nevēloties ar šiem cilvēkiem vairs dzīvot kopā. Vaicāju abiem bijušajiem šīs pilsētas iedzīvotājiem, kad kļuvusi redzama tieša Krievijas iesaistīšanās Ukrainas notikumos.
Andrejs: "Jau pavasarī es pamanīju fiziski stiprus karam derīga vecuma puišus. Es parasti dažas reizes nedēļā eju uz lielveikalu un tur arī redzēju. Viņi vienmēr bija divatā. Ar precēm bija piekrauti pilni rati. Un, kas zīmīgi, viņi nesarunājās, lai neparādītu savu Krievijas akcentu. Pēc tam, kad sākās prokrieviskie mītiņi, šie cilvēki vicināja Krievijas karogus un vēlāk piedalījās apgabala padomes ēkas ieņemšanā," stāstīja Andrejs.
Ukrainas spēku vadība uzskata, ka joprojām šīs valsts teritorijā atrodas ap desmit tūkstoši krievu karavīru. Ceturtdien tika paziņots, ka tā saucamā pamiera laikā gājuši bojā 162 ukraiņu karavīri, 300 atrodas hospitāļos, gūstā - 185 karavīri, bet vairāk nekā 200 tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
